Ķīnas vēja turbīnas, elektromobiļi – kāpēc Austrumi vienmēr uzvar šajos “konkursos”? Atbilde ir gaužām vienkārša 47
Vācijā Hamburgas investīciju fonds vēlas uzticēt Ķīnas turbīnu ražotājam Vācijas vēja parka projektus. Drošības ekspertu un politiķu vidū Berlīnē un Briselē skan trauksmes zvani. Sadarbība ar Ķīnas uzņēmumiem, kur nekad nav skaidrs, cik neatkarīgi vai valstij tuvi tie patiesībā ir, vienmēr ir aizdomu pilna. It īpaši, ja runa ir par aparatūru vai programmatūru kritiskās infrastruktūras jomā. Telekomunikāciju uzņēmumi Huawei un ZTE šobrīd visā pasaulē ir pretrunīgi vērtēti, par to plašāk raksta Deutsche Welle.
Federālā valdība uz to reaģēja. Iekšlietu ministrija 11. jūlijā paziņoja, ka “Huawei un ZTE komponentes vairs nedrīkstēs izmantot 5G pamattīklos ne vēlāk par 2026. gada beigām”. Tie ir jāaizstāj. Mobilie tīkli ir daļa no “kritiskās infrastruktūras” – enerģētikas, transporta, veselības un finansēm.
Energoapgāde tiek uzskatīta par kritisku infrastruktūru, un ar vēja enerģiju saražotā elektroenerģija tagad veido ievērojamu daļu no Vācijas elektroenerģijas klāsta.
Šogad trīs mēnešos 38,5% no visas Vācijā saražotās elektroenerģijas tika iegūti ar vēja enerģiju. Neviens cits atjaunojamais enerģijas avots nav pieaudzis apjomos tik daudz kā vēja enerģija.
Tehniskas neskaidrības
No Eiropas perspektīvas papildus gandrīz bezcerīgajai cīņai pret subsidēto importu ir vēl viens iemesls neuzticībai Ķīnas piegādātājiem: datu drošība. Ražotāji parasti izmanto savas vadības telpas, lai uzraudzītu viņu uzbūvētos vēja parkus. Kamēr šīs vadības telpas neatrodas Vācijā, vienmēr pastāv nevēlamu darbību risks no “ārzemēm”.
Taču Luxcara tas nav šķērslis: “Turbīnu pārbaude, vadība un apkalpošana tiks veikta pilnībā Vācijā,” DW skaidro Larss Haugvirts un sola: “Nebūs tieša datu savienojuma ar ražotāju.” Vācijai ir svarīgi piešķirt augstākos standartus funkcionalitātes ziņā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu elektroapgādi.
Kāpēc Yang Ming?
Satraukumu valsts līmenī ceļ investīciju fonda Luxcara paziņojums, ka tas pirmo reizi nodod rīcības brīvību Ķīnas turbīnu ražotājam Ming Yang būvēt vēja parku pie Vācijas krastiem.
Uz jautājumu, kāpēc Luxcara izvēlējās Ming Yang, lai izveidotu vēja parku pie Austrumfrīzu salas Borkumas, Luxcara DW sacīja: “Mēs izlēmām par jaudīgāko turbīnu. Tas bija pamats, lai rūpīgi pārskatītu visus piedāvājumus. Ming Yang bija vienīgais uzņēmums, kas piedāvāja un spēja izpildīt 2028. gada piegādes laiku ar 18,5 megavatu sistēmu.”
Līdz šim toni elektroenerģijas ražošanai jūrā Eiropā ir noteikuši Dānijas Vesas un Siemens piederošais Vācijas-Spānijas ražotājs Gamesa. Taču saskaņā ar izdevuma “Handelsblatt” informāciju, arī citi Vācijas vēja parku operatori tagad risina sarunas ar Ķīnas piegādātājiem. Iemesls: pieprasījums pēc vēja turbīnām ir liels, bet piedāvājums Eiropā ir ierobežots.
Ir vairāki iemesli, kāpēc uzņēmumi no Tālajiem Austrumiem bieži uzvar sacensībās, kad runa ir par jaunajām tehnoloģijām, –
viens no iemesliem ir “galvenokārt ātrāka sistēmu piegāde” un arī tas, ka par labu Ķīnas pakalpojumu sniedzējiem runā “ekonomiskais raksturs”.
Ķīna lielā mērā subsidē zaļo tehnoloģiju ražotājus. Vairāk nekā 99% biržā kotēto uzņēmumu 2022. gadā saņēmuši tiešas valdības subsīdijas; tiem ir vieglāka piekļuve kritiskajām izejvielām. Īpaši lielas subsīdijas saņem elektromobiļu ražotājs BYD. Šis piemērs parāda “zaļo tehnoloģiju subsīdiju patieso apjomu un apjomu”. BYD arī gūst labumu no subsīdijām akumulatoru ražotājiem, iegādājoties lētākas sastāvdaļas. Un tādi Ķīnas pakalpojumu sniedzēji kā Goldwing un Ming Yang arī baudītu valdības subsīdijas vēja turbīnām.
Eiropas rūpniecība bieži vairs nav konkurētspējīga cenu ziņā ar Ķīnu. Bez Ķīnas subsidētām tehnoloģijām produkti, kas Vācijai nepieciešami zaļajai transformācijai, kļūtu daudz dārgāki un grūtāk pieejami.
