Ķīnas uzņēmēji apgūst Sibīriju 5
Šā mēneša sākumā Krievijas sastāvā esošā Aizbaikāla apgabala valdība un investīciju uzņēmums “Huae Sinban” no Ķīnas pilsētas Handžou parakstīja līgumu, kas paredz, ka turpmāko 49 gadu laikā ķīniešu ieguldītājiem tiks iznomāti vairāk nekā 115 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas atrodas Aizbaikāla apgabalā. Šis ir tikai viens no darījumiem, kas paredz Krievijas Tālajos Austrumos esošo teritoriju iznomāšanu Ķīnas uzņēmumiem, un, neskatoties uz Kremļa amatpersonu priekiem, ka šādā veidā tiks attīstīti mazapdzīvotie valsts Tālo Austrumu apgabali, vietējie iedzīvotāji un krievu nacionālisti bažījas, ka ir dota zaļā gaisma ķīniešu masveidīgai ienākšanai Sibīrijā.
Brīdina par Sibīrijas kolonizāciju
Aizbaikāla apgabala administratīvā centra Čitas pilsētā pārstāvji atklājuši, ka Ķīnas ieguldītāji 155 tūkstošu hektāru plašajā teritorijā plāno investēt aptuveni trīs miljardus juaņu jeb vairāk nekā 426 miljonus eiro. Šī nauda, pēc sākotnējām ziņām, tiks izlietota Krievijas un Ķīnas kopuzņēmumu izveidē, kas nodarbosies kā ar Krievijas, tā Ķīnas tirgus apgūšanu. Paredzams, ka šajā teritorijā Ķīnas uzņēmums audzēs lopbarību, graudus, eļļas augu sēklas un virkni citu kultūru, tostarp farmācijā izmantojamos augus. Tāpat ķīnieši Aizbaikāla novadā iecerējuši attīstīt rūpniecisko lopkopību, putnkopību un liellopu audzēšanu.
Handžou pilsētas investīciju uzņēmuma pārstāvji plāno šā projekta pirmo etapu noslēgt trīs gadu laikā – līdz 2018. gadam. Tad, atkarībā no gūtajiem panākumiem, uzņēmums lems par līdzīgu ieguldījumu projektu virzību jau citos Krievijas Tālo Austrumu apgabalos. Aizbaikāla novada vadība jau apstiprinājusi, ka tā ir gatava Ķīnas investoriem atdot vēl vismaz 200 tūkstošus hektāru savas zemes, informē Čitas pilsētas interneta vietne “chita.ru”.
Neskatoties uz to, ka Aizbaikāla administrācijas vadība iepriekš paziņoja, ka Ķīnas ieguldītāju firmai tiks dota atļauja apsaimniekot Krievijas zemes tikai tad, ja tam piekrišanu būs devuši vietējie iedzīvotāji, Aizbaikāla novadā dzīvojošie cilvēki vietējiem medijiem atklājuši, ka nopietna sabiedriskā apspriešana par Ķīnas ieguldītāju ienākšanu apgabala teritorijā nav notikusi. “Sabiedriskās apspriešanās es paudu neapmierinātību ar teritoriju iespējamo atdošanu nomai. Turklāt nomas nauda aizies federālajā budžetā. Cīnīties ar valdību es nevaru,” sarunā ar Aizbaikāla un Čitas pilsētas vietējo televīziju “Zab TV” atzina Aizbaikāla apgabalā esošā Tungiro-Olekminskas rajona priekšsēdētājs Jurijs Sapovs. Šīs televīzijas interneta vietne arī informē, ka vietējās amatpersonas un Ķīnas ieguldītāji jau vienojušies par vēl aptuveni 20 tūkstošu kvadrātkilometru nodošanu ķīniešu uzņēmumiem, sākot ar 2017. gadu. “Krievijas augstākās amatpersonas, kuras pagaidām nepievērš šim procesam pienācīgu uzmanību, riskē atdurties pret austrumos esošo teritoriju kolonizāciju,” brīdina vietējie mediji.
Vietējie iedzīvotāji šokā
Šā gada marta beigās Krievijā spēkā stājās valsts parlamenta pērn apstiprinātais federālais likums “Par teritoriju sociāli ekonomisko attīstību Krievijas Federācijā”. To izstrādājusi Krievijas Tālo Austrumu attīstības ministrija, un tā mērķis ir nodrošināt jaunu ekonomisko zonu izveidi šobrīd maz attīstītajos valsts austrumu apgabalos. Tiesa, šis likums varēšot tikt attiecināts uz teju 60 procentiem Krievijas teritorijas.
Neskatoties uz to, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs nodēvējis likumu par “perspektīvu inovāciju”, Krievijas Tālo Austrumu apgabalu iedzīvotāji tam veltījuši ārkārtīgi asu kritiku. “Likumā tiek runāts par Tālajos Austrumos izveidojamām īpašām attīstības teritorijām, kurās tiks ierobežota Krievijas likumu darbība un kurās vietējā pašpārvalde tiks nodota ārvalstu valdību rokās, ko paredzēs ilgtermiņa nomas līgumi,” teikts vietējo aktīvistu sagatavotā vērtējumā par vairāk nekā pirms diviem mēnešiem spēkā stājušos likumu. Pēc likumā rakstītā, ārvalstu investoriem būs tiesības Krievijas Tālo Austrumu apgabalos esošās teritorijas nomāt pat 70 gadus. Likums “Par teritoriju sociāli ekonomisko attīstību Krievijas Federācijā” paredz, ka ārvalstniekiem nebūs vajadzīgas īpašas atļaujas, lai viņi varētu strādāt iznomātajās teritorijās. Turklāt netiks noteikti nekādi ierobežojumi šajās teritorijās strādājošo ārvalstnieku skaitam. Tāpat likuma kritiķi norāda, ka tas arī atļaus “sociāli ekonomiski attīstāmajās teritorijās” strādājošajiem cilvēkiem nemaksāt nodokļus Krievijas Federācijai. “Tādā veidā faktiski Krievijas Tālajos Austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem tiks atņemti viņu zemes gabali, lai tajos varētu tikt izveidoti un attīstīti ķīniešu infrastruktūras objekti,” brīdina vietējie mediji.
Vietējie iedzīvotāji paziņojuši, ka Aizbaikāla apgabala vadība gatavojas Ķīnas uzņēmumiem atdot aizvien lielākas platības, no kurām vairāki tūkstoši kvadrātkilometru atrodas Tungiro-Olekminskas un Mogočas rajonos un kuru kopējā platība ievērojami pārsniegs Krievijas pērn pavasarī anektētās Ukrainai piederošās Krimas pussalas izmērus. “Sākot ar 2016. gadu, ķīniešiem tiks iznomāti 40 procenti Tungiro-Olekminskas rajona. Domājams, tiks iznomātas teritorijas, kurās vietējie iedzīvotāji tradicionāli nodarbojušies ar medniecību un kurās esošie meži tiks izcirsti. Tas ievērojami apgrūtinās vietējo iedzīvotāju dzīvi,” brīdina Aizbaikāla novada vietējā televīzija “Zab TV”. Paredzams, ka šajā rajonā Ķīnas uzņēmēji veidos celulozes rūpnīcu. Tikmēr Krievijas laikraksts “Novaja gazeta” raksta, ka ķīnieši mežu iznomāšanā galvenokārt ir ieinteresēti, lai uz Ķīnu varētu eksportēt kokmateriālus.
Krima mūsu, Sibīrija jūsu
Krievijas valdības politiku attiecībā uz Tālo Austrumu apgabalu atdošanu nomāšanai Ķīnas uzņēmējiem asi kritizējis arī krievu politologs un žurnālists, laikraksta “Rossijskaja gazeta” viens no dibinātājiem un tā pirmais redaktors Boriss Mironovs, kurš tiek uzskatīts arī par krievu nacionālistu. “Mēs prātu esam zaudējuši? Viņš [Krievijas prezidents Vladimirs Putins] tikko vienā rajonā pusotras Krimas atdeva ķīniešiem,” marta vidū vienā no sabiedriskajām apspriešanām paziņoja Mironovs, kurš pats dzimis Mogočā, kas arī kļuvusi par ķīniešu investoru intereses objektu. Viņaprāt, Kremļa vadība atdevusi iznomāšanai Ķīnas uzņēmējiem zemi, kuras vērtība esot nesalīdzināmi augstāka nekā Ukrainai piederošā Krimas pussala. “Turklāt jūs gribat teikt, ka Krima mums ir stratēģiski svarīgāka nekā austrumu robeža ar tādu agresoru kā Ķīna?” jautāja Mironovs, kurš paredz, ka Aizbaikāla novadā esošo teritoriju liktenis varētu piemeklēt zemes arī citos Krievijas apgabalos. Viņš sarēķinājis, ka jau šobrīd Ķīnas uzņēmumi brīvi darbojas aptuveni 40 tūkstošu kvadrātkilometru plašā teritorijā Aizbaikāla apgabalā. Salīdzinājumam – Krimas pussala ir 27 tūkstošu kvadrātkilometru liela.
