Ko iesākt ar izlietoto lauksaimniecības iepakojumu? Nozarē mainās spēles noteikumi 0
Šogad mainījušies spēles noteikumi izlietotā lauksaimniecības iepakojuma savākšanā – atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi par to vairs nemaksā, turklāt mazie starpniekuzņēmumi par savākšanu prasa lielu maksu. Saimniekiem ir divas iespējas – maksāt par pakalpojumu vēlreiz vai arī gaidīt rindā. Agro Tops pētīja izveidojušos samezglojumu un uzklausīja ekspertu viedokli par tā iemesliem un iespējamajiem risinājumiem.
Brocēnu novada piena lopkopības un graudkopības saimniecība SIA Rāvas redakciju informēja, ka šajā gadā vairs bez maksas nav iespējams nodot izlietoto lauksaimniecības iepakojumu (kannas, plēves u. c.). Ķekavas uzņēmējs, kas agrāk par izlietoto iepakojumu bija gatavs pat piemaksāt, patlaban prasa maksāt gan par ceļu (45 eiro stundā), gan arī par savākto iepakojumu – 60 eiro par tonnu. “Kāpēc tik straujas izmaiņas? Šis samezglojums būtu jārisina valsts līmenī. Saimniecībā veidojas lieli izlietotā iepakojuma krājumi,” teic Rāvu saimnieks Uldis Ķirsis.
Viņa dēls Uldis Ķirsis juniors vērš uzmanību – dabas resursu nodoklis, pērkot produktu, jau vienu reizi ir samaksāts. Tas nozīmē, ka ir samaksāts par iepakojuma savākšanu. Kāpēc lauksaimniekiem jāmaksā vēlreiz?
Turpat Kurzemē Rojas novadā SIA Rudes vētras saimniece Dace Lesiņa teic, ka, iepriekš nebrīdinot, saimniecībā aptuveni vienu reizi divos gados ierodas atkritumu apsaimniekotājs no Latvijas vai no Lietuvas uzņēmuma, kas sašķiroto iepakojumu savāc. “Atšķirība vien tā, ka lietuvieši par izlietoto lauksaimniecības iepakojumu mums samaksā, bet latvieši nemaksā,” smej Dace.
Agro Tops skaidroja izlietotā lauksaimniecības iepakojuma maksas noteikšanas iemeslus un uzklausīja ekspertu ieteikumus esošās kārtības uzlabošanai.
Apsaimniekotāju viedoklis
Eco Baltia grupa vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts stāsta, ka situāciju lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanā būtiski mainījusi Ķīnas tirgus slēgšana nepārstrādātam iepakojumam. Attiecīgi Eiropas tirgū ievērojami palielinājies šo materiālu piedāvājums un tirgus cenas strauji kritušās. Šā iemesla dēļ itin bieži materiālu pārdošanas cena nespēj segt to savākšanas un pāršķirošanas izmaksas. Tas arī esot vissvarīgākais iemesls, kāpēc daudzi mazie uzņēmumi, kas agrāk šādu pakalpojumu nodrošināja, vairs nav gatavi to darīt un prasa par to samaksu.
Aizbalts teic, ka Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmumi – SIA Eko Kurzeme, SIA Eco Baltia vide un Siguldas pilsētas SIA Jumis – šo izlietotā lauksaimniecības iepakojuma vākšanas pakalpojumu savos apkalpotajos tuvējos reģionos turpina lauksaimniekiem nodrošināt bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielo pieprasījumu skaitu, veidojas rindas un visus gribētājus operatīvi apkalpot nevar. Pakalpojuma sniedzēji arī ņem vērā, cik liels ir iepakojuma daudzums, kāds ir attālums līdz tā atrašanās vietai, kādas kvalitātes iepakojums atrodas objektā. “Attiecīgi plānojam maršrutus un veidojam rindu,” piebilst J. Aizbalts.
Savākto iepakojumu Eco Baltia grupas uzņēmumi visbiežāk nogādā savas grupas polimēru pārstrādes rūpnīcā Nordic Plast, kur ražo otrreizējās izejvielas. “Ir gadījumi, ka iepakojums ir tik sliktas kvalitātes, ka tas nav vairs derīgs pārstrādei un mums tas ir jāapglabā poligonā. Šā iemesla dēļ mēs aicinām lauksaimniekus parūpēties par to, lai viņu izlietotais iepakojums tiktu atbilstoši uzglabāts un būtu iespējami tīrs un bez dažādiem piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, minerālmēsliem un citiem piejaukumiem,” tā J. Aizbalts.
Viņš uzsver – ņemot vērā lielo pieprasījumu, lauksaimniekiem jārēķinās, ka bez maksas iepakojuma nodošanai būs jāgaida rindā. “Eco Baltia grupas uzņēmumi vispirms pakalpojumu nodrošina tiem lauksaimniekiem, kuru izmantoto iepakojumu tirgū novietojis kāds no uzņēmumiem, kas līgumu par iepakojuma apsaimniekošanu noslēdzis ar mūsu partneri – AS Latvijas Zaļais punkts. Tādējādi mēs varam būt pārliecināti, ka arī iepakotājs ir izvēlējies atbildīgu ražotāju atbildības sistēmu, kas investē dažādu veidu iepakojuma atpakaļsavākšanas sistēmā,” teic Eco Baltia grupas eksperts.
Savukārt Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) šķirošanas daļas vadītāja Ginta Gailuma uzsver – aizvien visā Latvijā atsevišķi saimnieki nezina, ka lauksaimniecības iepakojumu, tostarp to, kur atradušās ķīmiskās vielas/indes, dedzināt vai aprakt nedrīkst. “Vienaldzība pret apkārtējo vidi aizvien ir no padomju laikiem saglabājusies audzināšanas problēma. Latvijā nav arī izveidota izlietotā lauksaimniecības iepakojuma savākšanas sistēma, saimnieki nezina šīs kārtības nosacījumus. Mēs gan gribam ticēt, ka savā apsaimniekošanas reģionā to esam izveidojuši,” uzskata G. Gailuma.
ZAAO patlaban no saimniekiem bez maksas vāc izlietotās skābbarības rituļu un skābbarības bedru plēves, Big Bag maisus, PHD materiāla kanniņas. Ja nosauktais iepakojums ir sašķirots, bez maksas ņem arī pārstrādei nederīgās auklas un sietus. Saņemtos materiālus vēlreiz pāršķiro un pārdod pērn izveidotajai SIA AJ Power Recycling, kuras pārstāve nevēlējās komentēt, kas tālāk notiek ar iepakojumu, kas savākts no lauku saimniekiem pārstrādei.
“Mūsu uzskaite rāda, ka 2011. gadā no lauksaimniekiem savācām 319 kubikmetru izlietotā iepakojuma, pērn 8000 kubikmetru, kas pēc svara ir 715 tonnu. Klientu – lauksaimnieku – daudzums pēdējos trīs gados kāpa no 314 līdz 652 saimniekiem. Ja esam atklāti – notiek visādi. Ir gadījies, ka mums dod vircas bedrē vai dubļiem notašķītas plēves, pat plēvē iepakotu beigtu teļu,” tā G. Gailuma. ZAAO eksperte piebilst – lauku saimniekus aizvien ir jāturpina izglītot par lauksaimniecības iepakojumu. Šajā darbā būtu jāiesaistās gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram, gan arī kooperatīviem.
G. Gailumas nosauktie skaitļi rāda, ka Vidzemē situācija ar izlietoto lauksaimniecības iepakojumu uzlabojas.
Tomēr gūt apstiprinājumu šim pieņēmumam atbildīgajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā neizdevās. Šīs ministrijas pārstāvji norādīja, ka statistikas uzskaiti par izlietoto lauksaimniecības iepakojumu neveic.
Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) inspektori, veicot pārbaudes zemnieku saimniecībās, pārbauda, vai izlietotais iepakojums ir pareizi klasificēts un nodots atkritumu apsaimniekotājam, kam ir atļauja darbībām ar šādiem atkritumiem.
VVD pārstāve Maruta Bukleviča atsaucās uz Iepakojuma likumu, kur teikts: ja iepakojuma sastāvā ir materiāli, kas izlietoto iepakojumu padara bīstamu, vai iepakojums ir bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem un to nav iespējams attīrīt līdz pakāpei, kad to vairs nevar klasificēt kā bīstamu atkritumu, uz izlietoto iepakojumu attiecas normatīvie akti, kas attiecas uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Šādu atkritumu reģenerācija jāveic atbilstošā iekārtā.
“Par ķīmisku vielu iepakojuma attīrīšanu galvenokārt uzskata tā rūpīgu, vairākkārtēju izskalošanu. Ja radušās šaubas par pareizu atkritumu klasifikāciju, vajadzētu konsultēties ar savu atkritumu apsaimniekotāju. Savukārt tīru iepakojumu var arī nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, pirms tam sazinoties ar laukuma apsaimniekotāju,” teic M. Bukleviča.
Lauksaimniecības iepakojums neiekļaujas RAS
AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis vērš uzmanību, ka patlaban spēkā esošais normatīvo aktu regulējums nosaka – par iepakojuma apsaimniekošanu ir atbildīgs tas komersants, kas to tirgū ir novietojis. Patlaban tirgotājiem un iepakotājiem ir pienākums savākt atpakaļ vismaz 45% no tirgū novietotā plastmasas iepakojuma. “Viņš var slēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmām (RAS) par sava tirgū novietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai arī maksāt pilnu dabas resursu nodokli (DRN). Te gan jāņem vērā, ka tas tukšais iepakojums, ko lauksaimnieki pirkuši pašu vajadzībām, piemēram, skābbarības rituļu ietīšanai, un kas netiek pārdots tālāk tirgū, neiekļaujas RAS sistēmā un par tā apsaimniekošanu tāpat kā par jebkuriem citiem atkritumiem lauksaimniekam jāgādā pašam, vienojoties ar savu atkritumu apsaimniekotāju,” teic K. Zakulis.
Ja iepakojums ir pirkts jau kopā ar kādu preci, tad lauksaimniekiem ir jāprasa iepakotās preces tirgotājam par šā iepakojuma atpakaļsavākšanas iespējām. AS Latvijas Zaļais punkts šos jautājumus ar saviem klientiem risina sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, nodrošinot iepakojuma savākšanu arī no gala patērētājiem.
K. Zakulis: “Valstiskā mērogā noteikti ir jārisina jautājums par stingrāku RAS sistēmu uzraudzību, lai visi sistēmas dalībnieki uzņemtos un izpildītu savas saistības iepakojuma savākšanā arī tajos gadījumos, kad tas prasa papildu ieguldījumus un materiālu realizācijas cena nespēj segt apkalpošanas izmaksas. Viens no risinājumiem būtu noteikt atpakaļsavākšanas mērķu diferencēšanu atbilstoši dažādiem iepakojuma veidiem, nosakot, cik procentu ir jāsavāc no primārā (tostarp lauksaimniecības iepakojuma), sekundārā un transporta iepakojuma*. Diemžēl patlaban praksē redzam, ka ir RAS organizācijas, kas par dempinga cenām slēdz līgumus ar primārā iepakojuma novietotājiem, taču praksē nodrošina tikai transporta vai sekundārā iepakojuma savākšanu. Primārā iepakojuma savākšana ir daudz sarežģītāka un izmaksu ziņā pat vairākas reizes dārgāka, jo šis iepakojums rodas pie gala patērētājiem, kur savākšanas infrastruktūra un nodrošināšana prasa lielāku darbu un laiku. Tā ir arī iepakotāju atbildība – izvēlēties partnerus, kas spēj reāli nodrošināt viņu tirgū novietotā iepakojuma apsaimniekošanu.”
* Primārais (tirdzniecības) iepakojums – iepakojums, ko izmanto, lai izveidotu tirdzniecības vienību, un kas nonāk pie galalietotāja vai patērētāja tirdzniecības vietā; sekundārais iepakojums – iepakojums, ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai. Tas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Sekundārā iepakojuma noņemšana neietekmē preces raksturlielumus; terciārais (transporta) iepakojums – iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu tirdzniecībai un ražošanai paredzētas preces vai sekundārā iepakojuma vienības un izvairītos no preču bojāšanas pārvadājuma laikā. Terciārais iepakojums nav konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.
Avots: Iepakojuma likums, 5. pants.
Sankcijas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētas sankcijas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu. Fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 2100 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops augusta numurā
