Ķīnas spiegiem arvien vairāk interesē Lietuvas iekšpolitika: “Linkedin” atklāj ievērojamu daudzumu personiskas informācijas 19
Ķīnas izlūkošanas aktivitāte Lietuvā pērn ir palielinājusies, un Ķīnas izlūkdienestiem vairāk interesē Lietuvas iekšpolitika un gaidāmās vēlēšanas, liecina Lietuvas izlūkdienestu ikgadējais ziņojums.
“Ķīna no savas teritorijas pastiprina izlūkošanas aktivitātes pret Lietuvu. Tās izlūkdienesti arvien vairāk izmanto sociālos tīklus, lai izveidotu un uzturētu saziņu ar iespējamiem mērķiem, kā arī veiktu kiberspiegošanu pret Lietuvu,” lasāms ceturtdien publicētajā Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrās izmeklēšanas nodaļas ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu.
Lietuvas institūcijas norāda, ka pēdējo gadu laikā ir mainījušās Ķīnas izlūkdienestu prasības par informāciju, kas saistīta ar Lietuvu.
“Iepriekš Ķīnu galvenokārt interesēja informācija par “piecām indēm” (Taivānu, Honkongu, Tibetu, Siņdzjanu un Faluņgunu), kā arī Lietuvas pozīciju Eiropas Savienībā un NATO. Tagad Ķīnas izlūkošanas prioritātes ir mainījušās uz Lietuvas iekšējām lietām, politisko sašķeltību un ārpolitiku,” lasāms ziņojumā.
“Īstermiņā Ķīnas izlūkdienesti, visticamāk, centīsies iegūt informāciju par Lietuvas nacionālajām vēlēšanām – gan prezidenta, gan parlamenta, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām,” pieļauj speciālisti.
Ziņojumā teikts, ka līdzīgi kā citās Rietumvalstīs sociālie tīkli ir viena no izplatītākajām metodēm, ko kontaktu ar potenciālajiem mērķiem izveidei un uzturēšanai izmanto Ķīnas izlūkdienesti.
Šie dienesti izmanto sociālos medijus, “lai identificētu interesējošās personas, kas atbilst to mērķim”.
“Šīm personām var būt tieša piekļuve sensitīvai informācijai vai plašs kontaktu tīkls, tostarp amatpersonas, politiķi, žurnālisti, uzņēmēji, zinātnieki, kurus var izmantot kā starpniekus izlūkošanas operācijās,” norāda Lietuvas izlūkdienesti.
“Uzunājot mērķi, Ķīnas izlūkdienesti parasti izmanto dažādu uzņēmumu vai domnīcu pārstāvju aizsegu, piedāvājot finansiālus stimulus par informāciju. Mērķus parasti uzaicina doties uz Ķīnu, kur viņi saņem samaksu un jaunu izlūkošanas uzdevumu,” lasāms ziņojumā.
Tajā teikts, ka Ķīnas izlūkdienesti aktīvi izmanto platformu “Linkedin” “mērķu meklēšanai, jo tās lietotāji publiski atklāj ievērojamu daudzumu personiskās informācijas”.
Lietuvas institūcijas arī zina teikt, ka Ķīnas izlūkdienesti, “visticamāk, uzrunā Lietuvas pilsoņus viņu vizīšu laikā trešajās valstīs, jo īpaši Dienvidaustrumāzijā, kur nav stingra pretizlūkošanas režīma, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus Ķīnas izlūkdienestu darbībai”.
Kā liecina ziņojums, Ķīnas izlūkdienesti spiegošanas darbībām izmanto arī Ķīnas zinātniekus, kas strādā ārvalstīs.
“Saistībā ar pienākumu sadarboties ar Ķīnas izlūkdienestiem Ķīnas zinātnieki un studenti, kas strādā vai stažējas ārzemēs, kļūst par potenciāliem Ķīnas izlūkdienestu mērķiem,” norāda Lietuvas izlūkdienesti.
“Ķīna paplašina savas kiberizlūkošanas spējas pret Lietuvu. Ar Ķīnu saistītas kiberspiegošanas grupas regulāri skenē Lietuvas valsts iestāžu tīklus, meklējot ievainojamību, un cenšas iefiltrēties to tīklos, lai pārtvertu informāciju un datus,” paskaidrots ziņojumā.
Lietuvas izlūkdienesti katru gadu publicē ziņojumus par draudu nacionālajai drošībai novērtējumu. Jaunākajā dokumentā aplūkoti galvenie draudi un riska faktori Lietuvas nacionālajai drošībai 2024.-2025.gadā.
