Vācijas ārlietu ministre pēc atgriešanās no Ķīnas paudusi asu nosodījumu par Pekinas režīma represijām pret saviem pilsoņiem 31
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pirms nedēļas pabija vizītē Ķīnā un pēc atgriešanās pauda asu nosodījumu par Pekinas režīma represijām pret saviem pilsoņiem. Zaļo partijas politiķe atzina, ka Pekina ir kļuvusi par Eiropas Savienības “sistēmisku sāncensi”, īstenojot agresīvu ārpolitiku un represīvu iekšpolitiku.
Darbojas pēc STASI parauga
Bundestāga deputāti Tobiass Baherle (Zaļo partija) un Aniko Glogovska-Mertena (Brīvie demokrāti), kas pavadīja Bērboku braucienā pa Ķīnu, izteicās, ka “Ķīnā nekur nevar izvairīties no pastāvīgas uzraudzīšanas”.
“Visur ir novērošanas videokameras, kuru ir vairāk nekā ielu apgaismošanas spuldžu,” teica Mertena. “Kā bijušajai Austrumvācijas pilsonei Ķīnas apmeklējuma laikā pieredzētais man bieži atgādināja STASI slepenpolicijas uzraudzības sistēmu,” viņa piebilda. Ķīnas varas iestādes nevairījās aizturēt divus cilvēktiesību aktīvistus, kas bija devušies uz ES vēstniecību Pekinā laikā, kad Ķīnā uzturējās Vācijas ārlietu ministre. Baherle to novērtējis kā “provokāciju”, kas liecina, cik maz Ķīnai rūp, ko Eiropa domā par cilvēktiesībām. Ķīna un Krievija ir valstis, kas visvairāk apdraud Nīderlandes nacionālo drošību, secināts Nīderlandes izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā. Apskatā īpaši atzīmēta Ķīnas paaugstinātā interese par moderno pusvadītāju izgatavošanas tehnoloģiju un Ķīnas, kā arī Krievijas un Irānas izlūkdienestu veiktā savu pašreizējo vai bijušo pilsoņu izsekošana.
Ķīna neciena ASV likumus
Izdevums “Politico” atklājis, ka Ķīna uztur policijas iecirkņus daudzās pasaules pilsētās, tajā skaitā Ņujorkā, Londonā, Romā, Toronto, Tokijā un citviet. Tas liecina par mērogu, kādā Pekina cenšas veikt ietekmēšanas kampaņas arī rietumvalstīs, pārkāpjot to suverenitāti.
ASV Kongresa deputāts Maiks Galahers, kurš vada Pārstāvju palātas komiteju Ķīnas jautājumos, uzskata, ka “Ķīnas policijas priekšposteņi ASV ir brīdinājums, ka Amerika kļūst par medību teritoriju diktatoriem”.
ASV Tieslietu ministrijas šonedēļ izvirzītā apsūdzība diviem Ķīnas pilsoņiem par nelikumīgi izveidota Ķīnas policijas iecirkņa izmantošanu Manhetenā, lai izsekotu ķīniešu disidentus, liecina par Pekinas aizjūras operāciju arvien plašāko loku. ASV mediji atzīmē Pekinas prasmi veikt ietekmes operācijas rietumvalstīs, bieži izvairoties no vietējiem likumsargiem.
Eiropas valstu un ASV drošības dienesti kopš pagājušā gada septembra izmeklē vairāk nekā simt lietas par nelikumīgu Ķīnas drošības iestāžu biroju izveidošanu ārvalstīs. “Šie slepenie policijas iecirkņi liecina par Ķīnas atklāto necieņu pret ASV likumiem un privātumu,” paziņojis kongresmenis Maikls Makols, kurš vada Pārstāvju palātas Ārlietu komiteju. Makols mudinājis prezidenta Džo Baidena administrāciju “iznīdēt šos ASV suverenitātes aizskārumus”.
Ķīnas aizjūras policijas iecirkņu skaits pārsniedzis simtu
Kā vēsta izdevums “Politico”, pagājušā gada septembrī Pekina bija izveidojusi 30 policijas iecirkņus 25 pilsētās 21 valstī. Pagājušā gada decembrī aizjūras policijas iecirkņu skaits jau pārsniedza simtu, tostarp ASV, Kanādā, Nigērijā, Japānā, Argentīnā, Grieķijā un Spānijā. Šo iecirkņu darbinieki Ķīnas valdības uzdevumā veic operācijas, kas tiek uzskatītas par pārāk riskantām, lai tās uzdotu oficiālajiem Ķīnas diplomātiem. Viņi iefiltrējas rajonos, kur dzīvo daudz etnisko ķīniešu, piemēram, Čainataunas rajonā Manhetenā, kur var darboties ar zināmu anonimitāti. Šo policijas iecirkņu darbinieki var izplatīt arī dezinformāciju un viltus ziņas Ķīnas specdienestu uzdevumā, kā arī mēģināt pārliecināt Ķīnas pilsoņus, kas iejaukti kādos noziegumos, atgriezties Ķīnā.
Vismaz piecu valstu amatpersonas ir apstiprinājušas, ka šo valstu teritorijā ir notikušas darbības, ko veikuši nelikumīgi izveidotu Ķīnas policijas iecirkņu darbinieki. Daži likumsargi uzskata, ka Rietumu izlūkdienestu pretdarbība pamudinājusi Pekinu sašaurināt nelikumīgo policijas iecirkņu darbību, lai izvairītos no atmaskošanas.
Situāciju sarežģī fakts, ka Ķīna panākusi, ka tās likumsargiem ir legāls pamats uzturēties Itālijā, Horvātijā un Serbijā, ko apmeklē daudz Ķīnas tūristu. Ķīnas policisti piedalās kopīgās patruļās ar vietējiem likumsargiem Ķīnas tūristu biežāk apmeklētajos rajonos. Vairākas ES valstis uzskata, ka šī vienošanās ir jāpārskata, jo noslēgta ar “valsti, kas neciena cilvēktiesības, likuma varu un demokrātiskās vērtības”.
