Ķīnas pārstāvji: NATO vajadzētu “pamosties no mīta par spēku un pārtraukt draudēt un aicināt uz karu” 58
Ķīna ir atjaunojusi iebildumus pret “vienpusējām sankcijām” saistībā ar karu Ukrainā , atkārtoti aicinot starptautisko sabiedrību “aktīvi veicināt mieru un dialogu”, lai “politiski atrisinātu krīzi” vēsta medijs “South China Morning Post”.
Uzrunājot ANO Drošības padomes sesiju par konfliktu pirmdien, Ķīnas pastāvīgais pārstāvis ANO Džans Juns vērsās pret NATO, sakot , ka aliansei vajadzētu “pamosties no mīta par spēku un pārtraukt draudēt un aicināt uz karu”.
Viņš atkārtoja Pekinas ilggadējo nostāju, ka tā atbalsta Kijevu un Maskavu, mudinot atsākt sarunas.
Šonedēļ Eiropas Savienības bloka 27 dalībvalstīm tiks lūgts apstiprināt trīs kontinentālās Ķīnas vienību iekļaušanu sarakstā kopā ar vēl vienu Honkongā bāzētu vienību, kā daļu no tās 13.sankciju paketes Krievijai, kas ved gandrīz divus gadus ilgu karadarbību pret Ukrainu, vēsta diplomātiskais dienests.
“Bloomberg” informē, ka lielākā daļa no diviem desmitiem piedāvātajā sarakstā iekļauto uzņēmumu ir tehnoloģiju un elektronikas uzņēmumi, kas ir apsūdzēti par “ieguldīšanu Krievijas militārajā un tehnoloģiskajā uzlabošanā vai Krievijas aizsardzības un drošības sektora pilnveidošanā”.
Vašingtonas atbalstītā “Radio Free Europe/Radio Liberty” ziņojumā tika nosaukti četri uzņēmumi “Guangzhou Ausay Technology Co Limited”, “Shenzhen Biguang Trading Co Limited”, “Yilufa Electronics Limited” un Honkongā bāzētais “RG Solutions Limited”.
Tā būtu pirmā reize, kad Ķīnas uzņēmumi tiks oficiāli iekļauti sarakstā, lai gan Brisele jau iepriekš ir apsvērusi iespēju atlasīt uzņēmumus no šīs valsts.
Pagājušajā gadā tā vienojās par piecu Ķīnas vienību izņemšanu no sankciju paketes pēc Pekinas apliecinājumiem, ka šī prakse tiks pārtraukta.
Kā ziņo “Bloomberg”, sarakstā tiks iekļauti arī Indijas, Serbijas un Turcijas uzņēmumi.
Iepriekš spēcīgas dalībvalstis, tostarp Francija un Vācija, ir iebildušas pret Ķīnas uzņēmumu iekļaušanu ES melnajā sarakstā.
Pastāvēja bažas, ka Ķīnas uzņēmumu iekļaušana biržā varētu izraisīt represijas pret Eiropas uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas Ķīnā. Kā arī vēl vairāk pasliktināt divpusējās attiecības.
Decembrī sarunās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu ES vadība izvirzīja konkrētus Ķīnas uzņēmumus, kuri, pēc bloka apgalvojumiem, apiet sankcijas, ļaujot Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam piekļūt Eiropā ražotām divējāda lietojuma precēm.
Šajās diskusijās Sji sacīja, ka Pekina atriebsies, ja ES noteiks sankcijas Ķīnas uzņēmumiem.
Ja uzņēmumi tiktu iekļauti biržas sarakstā, ES iestādēm būtu aizliegts ar tiem veikt darījumus.
Pirms sankciju pieņemšanas tās jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm. Lēmums tiks pieņemts vēstnieku sanāksmē trešdien.
Pekina šo priekšlikumu vēl nav komentējusi, taču tikai pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins telefonsarunā apņēmās padziļināt attiecības starp abām valstīm.
“Ķīna iebilst pret darbībām, kas izmanto Ķīnas un Krievijas sadarbību kā ieganstu, lai pret Ķīnu ieviestu nelikumīgas sankcijas vai ilgtermiņa jurisdikciju,” maijā sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins.
Pekina arī apliecināja Briselei, ka nav iesaistīta Krievijas militārajās darbībās Ukrainā.
Atšķirībā no lielākās daļas Rietumu Pekina nav nosodījusi Maskavu kopš Ukrainas krīzes sākuma pirms diviem gadiem un oficiāli konfliktu nenosauc par “karu” vai “iebrukumu”.
Savā ceturtdienas sarunā ar Putinu Sji atzinīgi novērtēja divpusējās attiecības un solīja padziļināt sadarbību starp abām valstīm.
Abi līderi arī vienojās aizstāvēt savas suverenitātes, drošības un attīstības intereses un “apņēmīgi iebilst pret ārējo spēku iejaukšanos viņu iekšējās lietās”.
