Ķīnas “parādu slazdu” diplomātija 0
Ķīna finansē daudzus milzīgus infrastruktūras projektus vairākos kontinentos, izvēršot par ekonomisko sadarbību dēvētu “parādu slazdu” diplomātiju, kas dod Pekinai iespēju vairot savu stratēģisko un militāro ietekmi globālā mērogā.
Visplašākais Pekinas projekts ir tā dēvētā Jostas un ceļa iniciatīva, saukta arī “Viena josta, viens ceļš” – simtiem miljardu dolāru vērts plāns izveidot jaunu Zīda ceļu ar atzariem uz jūras ostām Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Jaunā Zīda ceļa tīmeklī ir iesaistītas jau 64 valstis, kur tiek veidoti aptuveni septiņi tūkstoši infrastruktūras objektu. Analītiķi atzīmē, ka visi šie nekustamie īpašumi būs jāaizsargā, tāpēc to tuvumā tiek veidoti atbalsta punkti ar militāri stratēģisku nozīmi, piemēram, Džibuti un Pakistānā.
Šobrīd tiek īstenoti vai atrodas plānošanas stacijā projekti, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 900 miljardi dolāru. No šīs summas lielākā daļa ir Pekinas aizdevumi. Ja kāda valsts netiek galā ar aizdevuma atmaksu, tā iekrīt parādu slazdā. Eksperti atzīmē, ka Ķīna izmanto finanšu parādus kā sviru stratēģisku priekšrocību iegūšanai.
Pekina cenšas pavērst savā labā spēku izkārtojumu pirmām kārtām Āzijā, mazinot ASV un to sabiedroto ietekmi, atzīmē Hārvarda universitātes pētnieki.
Amerikāņu ekonomisti secinājuši, ka Pekina izmanto infrastruktūras objektus Dienvidķīnas jūras salās, kuru piederību apstrīd virkne kaimiņvalstu, lai salauztu pretestību Ķīnas teritoriālajām ambīcijām. Šāda taktika bijusi sekmīga, ietekmējot Šrilanku, Džibuti, Pakistānu un Klusā okeāna salu valsti Vanuatu.
2017. gadā, nespējot atmaksāt astoņu miljardu dolāru parādu Ķīnas valstij piederošām firmām, Šrilankas valdība bija spiesta iznomāt stratēģisko Hambantotas ostu Ķīnai uz 99 gadiem. Kaimiņos esošajā Indijā vairojas bažas, ka Habmantotas osta var kļūt par Ķīnas kara flotes bāzi.
Džibuti, kur līdz ar ASV un Francijas bāzēm tagad ir arī Ķīnas militārā bāze, Ķīnas valstij piederošie uzņēmumi ir pārņēmuši arī Doralehas konteineru termināli apmaiņā pret nenomaksāto parādu.
Pakistāna, kur Ķīna būvē milzīgu jūras ostu Gvadarā, ir aizņēmusies no Ķīnas vēl 62 miljardus dolāru, lai gan Pakistānas ārējais parāds jau pirms tam bija 82 miljardi dolāru.
Nelielā zvejas osta Kjaukpu pie Bengālijas līča Mjanmā, kas aizņēmusies desmit miljardus dolāru no Ķīnas, drīz var kļūt par dziļūdens ostu un plašu rūpniecisko zonu.
Vanuatu, kas atrodas aptuveni 2000 kilometru no Austrālijas piekrastes, pēdējos gados ir aizņēmusies no Ķīnas vismaz 270 miljonus dolāru. Austrālijas mediji ziņo, ka aprīlī Ķīnas amatpersonas piedalījās sarunās ar Vanuatu pārstāvjiem, apspriežot iespēju izveidot salā Ķīnas kara flotes bāzi. Pekina noliedz, ka būtu notikušas šādas sarunas. Izdevums “The Australian Financial Review” atzīmē, ka Ķīna aizdod simtiem miljardu dolāru valstīm, kas nespēj atmaksāt parādus, un grib kaut ko saņemt par savu naudu. Austrālija uzskata stabilitāti Klusā okeāna salu apvidū par ļoti svarīgu nacionālās drošības aspektu un ar bažām vēro Ķīnas pieaugošo aktivitāti šajā reģionā. Lai pretdarbotos Ķīnas pieaugošajai ietekmei Klusajā okeānā, Austrālija plāno izbūvēt ātrgaitas interneta kabeli uz Zālamana salām. Plānots, ka kabelis savienos Zālamana salu galvaspilsētu Honiaru ar Sidneju caur Papua-Jaungvinejas galvaspilsētu Portmorsbi.
