Savukārt ķīniešu pētnieki ļoti cerēja, ka 2007. gadā atrastajos gigantiskajos akmens diskos zem pārakmeņotās garozas, kas izveidojusies vietējā klimata īpatnību ietekmē, izdosies atrast kaut kādus zīmējumus vai uzrakstus, kas varbūt spētu izskaidrot šo artefaktu rašanos. Patlaban vēl nav īsti zināms, vai viņiem kaut kas tāds izdevies, jo patiesībā vairāk informācijas par šiem diskiem un to tagadējo likteni nav. 0
Tiesa, interesanti, ka saistībā ar šo atradumu ufologi visā pasaulē atcerējās citus, arī Ķīnā pirms vairāk nekā 70 gadiem atrastus akmens diskus, kuru noslēpums arī joprojām kņudina pētnieku prātus un kurus sauc par dropa diskiem.
Noslēpumainās mūmijas un diski
Stāsts par dropa diskiem iesākās jau pasen, pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. 1937./38. gada sezonā zinātniskā ekspedīcija ķīniešu arheologa Čži Putema vadībā kalnu grēdas Bajan–Hara–Ula nokalnēs netālu no robežas ar Tibetu gluži nejauši uzdūrās ārkārtīgi interesantai senatnes kapsētai. Tās bija simtiem klintīs izkaltas alas ar kopumā 716 apbedījumiem. Katrā atsevišķajā alā bija pa vienam mumificētam ķermenim.
Pats apbedījumu veids pētniekus īpaši nepārsteidza, jo Tibetā allaž gan dabiskas, gan mākslīgas izcelsmes alas izmantotas dažādiem nolūkiem, tostarp arī dzīvošanai ikdienā, taču tajās atrastie mumificētie ķermeņi gan viņus pamatīgi pārsteidza. Un vispirms jau tieši tas, ka visi šie ķermeņi bija neparasti maza auguma – neviens nepārsniedza 115 centimetrus.
Pētnieku grupā bija arī antropologs, kurš secināja, ka mūmijas atšķiras gan no tibetiešiem, gan no ķīniešiem, gan vispār jebkuras citas attiecīgajā reģionā mītošās tautas ne tikai ar savu mazo augumu, bet arī ar virkni citu pazīmju. Vēlāk izskanēja arī hipotēze par to, ka šie mumificētie ķermeņi pieder kādai zinātnei nezināmai kalnu pērtiķu sugai. Protams, šīs hipotēzes autoru vispirms drošības pēc pamatīgi izsmēja, sak, nu kā gan pērtiķi varētu ne tikai ierīkot tik sarežģītas kapenes savas cilts aizgājējiem, bet vēl arī spēt tik prasmīgi tos iebalzamēt?!
