Ķīnas ķiploki ir nopietns visas ASV nācijas drošības risks. Kā senators skaidro savas bažas 23
ASV senators aicinājis valdību veikt izmeklēšanu par ķiploku importa no Ķīnas ietekmi uz valsts drošību. Republikāņu senators Riks Skots ir rakstījis ASV Tirdzniecības sekretāram, apgalvojot, ka Ķīnas ķiploki nav droši, atsaucoties uz antisanitārām ražošanas metodēm, par to raksta BBC.
Ķīna ir pasaulē lielākā svaigu un marinētu ķiploku eksportētāja, bet ASV ir galvenais patērētājs. Taču tirdzniecība jau daudzus gadus ir bijusi pretrunīga. ASV ir apsūdzējušas Ķīnu ķiploku “dempingā” pasaules tirgū par cenām, kas ir zemākas par pašizmaksu.
Kopš 1990. gadu vidus tā ir iekasējusi lielus nodokļus no Ķīnas importa, lai novērstu ASV ražotāju cenu nekonkurētspēju tirgū. 2019. gadā Trampa administrācijas laikā šie tarifi tika vēl vairāk palielināti.
Savā vēstulē senators Skots atsaucas uz šīm bažām. Taču viņš turpina uzsvērt “nopietnas sabiedrības veselības bažas par ārvalstīs audzēto ķiploku kvalitāti un drošību, jo īpaši komunistiskajā Ķīnā audzēto ķiploku”.
Viņš atsaucas uz praksi, kas, viņaprāt, ir “labi dokumentēta” tiešsaistes videoklipos, kulinārijas emuāros un dokumentālajās filmās, tostarp ķiploku audzēšanu notekūdeņos. Viņš ir aicinājis Tirdzniecības ministriju rīkoties saskaņā ar likumu, kas ļauj izmeklēt konkrēta importa ietekmi uz ASV drošību.
Senators Skots arī sīki izklāsta dažādus ķiploku veidus, kas būtu jāizpēta: “Visu šķirņu ķiploki, veseli vai sadalīti “zobiņos”, arī nomizoti, marinēti, svaigi, saldēti, īslaicīgi konservēti vai iepakoti ūdenī, vai citā veidā.”
Viņš apgalvo: “Pārtikas nekaitīgums un drošība ir eksistenciāla ārkārtas situācija, kas nopietni apdraud mūsu nacionālo drošību, sabiedrības veselību un ekonomisko labklājību.”
Zinātnes un sabiedrības birojs Makgila universitātē Kvebekā, kas mēģina popularizēt un izskaidrot zinātniskos jautājumus, saka, ka nav “nav pierādījumu”, ka notekūdeņus izmanto kā mēslojumu ķiploku audzēšanai Ķīnā. “Katrā ziņā ar to nav nekādu problēmu,” teikts universitātes 2017. gadā publicētajā rakstā.
“Cilvēku atkritumi ir tikpat efektīvs mēslojums kā dzīvnieku atkritumi. Cilvēku notekūdeņu izkliedēšana uz laukiem, kuros audzē labību, neizklausās pievilcīgi, taču tas ir drošāk, nekā jūs varētu domāt.”
