Ķīnas kāja Eiropas durvīs. Grib ierobežot uzņēmumu pārpirkšanu, Pekina draud pārtraukt iepirkt vīnu, auto… 0
Vēl gadu tūkstošu mijā Ķīnas ieguldījumi un pirkumi Eiropas Savienībā bija niecīgi. 2010. gadā tie sasniedza divus miljardus eiro, 2014. gadā – 18 miljardus, 2015. gadā 35 miljardus, bet pērn – 75 miljardus eiro, kas ir tikpat, cik desmit iepriekšējos gados kopā. ES valstu ieguldījumi un pirkumi Ķīnā pērn bija tikai 7,7 miljardi eiro, jo Ķīna daudz stingrāk aizsargā savu iekšējo tirgu. Ķīna Eiropā pārņem ne tikai ziepju fabrikas, bet arī elektronikas uzņēmumus, vairojot bažas par stratēģiski svarīgas tehnoloģijas aizplūdi.
Tirgus apjoms kā svira sarunās
Ķīna izmanto tās milzīgo iekšējā tirgus apjomu kā ietekmes sviru sarunās ar ES, atzīmē izdevums “Politico”. ES amatpersonām par to nācās pārliecināties pēc Eiropadomes samita jūnijā, kad tika izmainīta neliela, bet būtiska rindkopa apspriedes nobeiguma dokumentā. Sākotnēji dokumentā bija iekļauts teikums, kritizējot Pekinas politiku cilvēktiesību jomā, taču galīgajā variantā tā nebija, apliecinot Ķīnas spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES augstākajā līmenī. “Ir vairākas ES valstis, kas bijušas ieguvējas no Ķīnas ieguldījumiem,” secinājis Vācijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Matiass Mahnigs, kurš atbalsta stingru ierobežojumu noteikšanu Ķīnas izvērstajai uzņēmumu pārpirkšanai ES dalībvalstīs. “Tagad Ķīna izdara spiedienu uz šīm valstīm,” atzinis Mahnigs. ES jūnija samitā Francijas, Vācijas un Itālijas līderi, kuri iebilst pret Ķīnas firmu īstenoto ES uzņēmumu pārpirkšanu stratēģiskās jomās, mudināja iekļaut apspriedes nobeiguma dokumentā aicinājumu Eiropas Komisijai “izskatīt metodes trešo valstu ieguldījumu izpētei”. Šāda aicinājuma iekļaušana dokumentā būtu devusi EK iespēju pārraudzīt un varbūtēji bloķēt ārzemju firmu veikto Eiropas uzņēmumu pārpirkšanu stratēģiski svarīgās nozarēs. Viens no šādiem darījumiem bija ar Vācijas rūpniecisko robotu ražošanas firmu “Kuka”, kuru pērn nopirka Ķīnas uzņēmums, kas ražo veļas mašīnas un rīsu vārīšanas katlus. Noteikums pret šādiem darījumiem bija iekļauts dokumenta uzmetumā, taču netika pieņemts galīgajā variantā, aprobežojoties ar kārtējo izplūdušo aicinājumu “atbalstīt pastāvošo EK ierosmi analizēt trešo valstu ieguldījumus stratēģiskajos sektoros”. Francijas, Vācijas un Itālijas triumvirātu, kas tradicionāli noteicis toni ES, šoreiz pārbalsoja raiba mazāku valstu koalīcija – Somija, Zviedrija, Nīderlande, Portugāle, Grieķija, Malta un Čehija, kas visas pēdējos gados saņēmušas lielus Ķīnas ieguldījumus, atzīmē “Politico”, atsaucoties uz avotiem diplomātiskajās aprindās.
Zviedrijas pārstāvis izteicies, ka zviedru uzņēmēji kopumā atbalsta trešo valstu ieguldījumu pārraudzību, Zviedrijas balsojumu Eiropadomē saistot ar faktu, ka Zviedrijas divas lielas autobūves firmas (“NEVS” un “Volvo”) pieder Ķīnas investoriem. Kādas Rietum-eiropas valsts diplomāts izteicies, ka trešo valstu ieguldījumu stingrākas pārraudzības kritiķi norādījuši, ka viņi varētu pieprasīt finanšu kompensāciju par zaudētajiem ieguldījumiem.
ES noteikumus mīkstina Ķīnas spiediena dēļ
Kad ES plāno kādu likumu, kas nav pa prātam Ķīnai, Pekina mēdz piedraudēt pārtraukt iepirkt franču vīnu vai vācu automobiļus. Kad ES 2012. gadā plānoja ieviest oglekļa izmešu maksu visām lidsabiedrībām, kuru lidmašīnas lido uz Eiropu, Ķīna piedraudēja vairs nepirkt “Airbus” lidmašīnas. Francija, Vācija un Britānija, kur “Airbus” ir liels darba devējs, panāca, ka Eiropas Komisija iesaldēja priekšlikumu par aviācijas iekļaušanu izmešu kvotu sistēmā. Nesen Ķīna piedraudēja Vācijai ieviest kvotu elektromobiļiem, kas varētu negatīvi ietekmēt autobūves firmu “Mercedes”, “BMW”, “Audi” un “VW” spēkratu pārdošanu vienā no to lielākajiem tirgiem. Ķīnas izteiktais drauds esot saistīts ar ES noteikumiem pret dempingu, ko Briselē cerot pieņemt līdz šā gada beigām. Kā atzinusi kāda EK amatpersona, noteikumus esot nācies mīkstināt “Ķīnas spiediena dēļ”, atzīmē “Politico”. Šā gada jūnijā Grieķija bloķēja ES paziņojumu ANO par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā. Dažus mēnešus pirms balsojuma ANO Ķīnas kuģniecības sabiedrība “COSCO Shipping” bija pārņēmusi milzīgo Pirejas ostu Grieķijā.
“Ķīnas stratēģija Eiropā ir – skaldi un valdi,” uzskata Eiroparlamenta deputāts no Francijas Franks Prusts, kurš izstrādājis parlamenta ziņojumu par trešo valstu ieguldījumu pārraudzību Eiropā. Eiroparlamentārietis secina, ka “šī stratēģija darbojas, jo 27 ES dalībvalstis nespēj saglabāt solidaritāti”. Atkarība no Ķīnas ieguldījumiem mudina vairākas ES valstis atturēties ieņemt nostāju, kas varētu sadusmot Pekinu. Īpaši strauji Ķīnas ieguldījumi ir pieauguši Portugālē un Grieķijā, kas pēdējos gados pārdzīvoja smagu saimniecisko un finanšu krīzi.
