Vai Ķīnas piramīdas ir lielākas par Ēģiptes piramīdām? 0
Par Ķīnā esošām piramīdām pirmo reizi sāka runāt īsi pēc Otrā pasaules kara. 1945.gadā ASV militārās aviācijas pilots Džeims Gausmans stāstījis par milzīgām būvēm, kuras redzējis lidojot starp Ķīnu un Indiju. Savukārt 1947.gadā ģenerālis Moriss Šihans, “Trans World Airlines” Tuvo Austrumu direktors stāstījis, ka 65 km uz dienvidrietumiem no Siaņas redzējis lielas piramīdas. Taču ilgus gadus šis reģions bija t.s. “aizliegtajā zonā”, tādēļ nekādas citas informācijas par to nebija.
Vēlāk atklājās, ka par mītiskajām piramīdām noturēti apbedījumu kurgāni pie Siaņas, kas vairāku dinastiju laikā bija impērijas galvaspilsēta. Tā “Baltā piramīda” ir imperatora Vu Di (157-87 p.m.e.), piektā Rietumu Hanu dinastijas valdnieka atdusas vieta. Tiek uzskatīts, ka tieši Vu Di sāka veidot Zīda ceļu. Apbedījumu kompleksa būvniecība ilgusi 53 gadus, un šim nolūkam imperators esot izmantojis trešo daļu no iekasētajiem nodokļiem. Lielākā piramīda ir 46,5 m augsta. Maoliņas mauzolejā ir izveidots muzejs, kurā apskatāmi vairāk nekā 4000 Rietumu Hanu dinastijas laiku artefakti. Te atrodas vēl apmēram 20 kapavietas, kur apglabātas imperatora sievas, ministri un augstmaņi.
