Svarīgi atklāt pirmo saslimšanas gadījumu ar Covid-19. Ķīnas varas iestāžu uzvedība vairo aizdomas 1
Amerikāņu epidemiologs Lorenss Briljants, kurš pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados palīdzēja Pasaules veselības organizācijai tikt galā ar baku epidēmiju, aicinājis Ķīnu uz “radikālu atklātību”, ja tā grib kliedēt aizdomas par jaunā koronavīrusa izcelsmi.
Ķīna kavē vīrusa izcelsmes izpēti
76 gadus vecais profesors Briljants šobrīd ir valdes loceklis vairākās nevalstiskajās organizācijās un fondos, kas pēta pandēmiju izcelšanos un to iznīdēšanu.
Par koronavīrusa, kas izraisīja Covid-19 slimības globālu pandēmiju un dažu mēnešu laikā jau nogalinājis gandrīz 300 000 cilvēku, izcelsmi ir virkne teoriju.
Zinātnieku vairākums uzskata, ka vīruss, kas pērn parādījās Ķīnā, ir radies sikspārņu organismā un tad tieši vai caur citiem dzīvniekiem nokļuvis cilvēka ķermenī.
Daļa pētnieku izteikuši pieņēmumu, ka vīruss SARS-CoV-2 varētu būt bijis veidots kā bioloģiskais ierocis, bet tas drošības noteikumu neievērošanas dēļ izkļuvis no Ķīnas pilsētā Uhaņā izvietotās laboratorijas, kur tika pētīts radniecīgais SARS vīruss.
Profesora Briljanta ieskatā, Ķīnas rīcība rada aizdomas, jo pēc koronavīrusa uzliesmojuma Pekina ir liegusi kā ķīniešu pētniekiem, tā starptautiskajiem ekspertiem līdzdarboties situācijas noskaidrošanā.
“Ķīnas varas iestādēm būtu jāatļauj gan starptautiskajiem pētniekiem, gan ķīniešu zinātniekiem piedalīties slimības izcelsmes izpētē,” viņš teica intervijā aģentūrai AFP.
ASV un Austrālija ir aicinājušas veikt starptautisku izmeklēšanu par koronavīrusa izcelsmi un sekojošo pandēmijas izplatību. Ķīna ir atbildējusi ar atteikumu, vilcinoties uzaicināt arī Pasaules veselības organizācijas ekspertu grupu.
Zinātnieks noraida bioloģiska ieroča versiju
Profesors Briljants, kurš tika uzaicināts par konsultantu 2011. gada biedējoši reālistiskajai šausmu filmai “Infekcija” par globālu pandēmiju, noraidījis pieņēmumu, ka vīruss varētu būt mākslīgi izveidots.
Viņš uzsvēris, ka vīrusa genoma izpēte liecina, ka tas par 95% ir identisks oriģinālajam SARS vīrusam, kas izraisīja plašu saslimstību 2003. gadā. Viņaprāt, piecu procentu atšķirība radusies dabiskas evolūcijas ceļā, kas arī veicinājusi jaunā vīrusa pāreju no viena organisma otrā.
“Ja tas būtu veidots kā bioloģisks ierocis, tad vīrusā būtu daudz vairāk atšķirību un būtu redzams, ka šīs atšķirības ir veidotas ar bioinženierijas paņēmieniem,” viņš teica.
ASV amatpersonu aizdomas vairo iespējamība, ka vīruss izkļuvis no laboratorijas Uhaņā. Profesora Briljanta ieskatā, ja tā būtu noticis, tad tas būtu jāuzskata par negadījumu, taču viņam nav pieņemama Ķīnas varas iestāžu aizdomīgā uzvedība un informācijas noklusēšana.
Zinātnieks uzsvēris, ka ir ļoti svarīgi atklāt pirmo cilvēka saslimšanas gadījumu ar Covid-19, lai saprastu, kad sākās masveida inficēšanās.
“Ir diezgan ticams pieņēmums, ka vīruss Ķīnā sāka pāriet no cilvēka uz cilvēku jau novembrī vai pat agrāk. Inficēšanās daudz agrāks sākums palīdz izskaidrot, kāpēc slimības uzliesmojums Uhaņā gada sākumā bija tik “eksplozīvs”, atzīmē profesors, piebilstot, ka parasti paiet vairākas nedēļas pirms vīrusa straujākas izplatības.
“Mēs nevaram pierādīt šo hipotēzi Ķīnas valdības briesmīgās uzvedības dēļ,” ar nožēlu secināja profesors Briljants. “Es gribu teikt maniem ķīniešu draugiem, ka viņu interesēs ir būt radikāli atklātiem un noskaidrot pirmos saslimšanas gadījumus,” viņš teica, brīdinot, ka centieni bloķēt izmeklēšanu par vīrusa izcelsmi vairo baumas, kas tiek izmantotas politiskiem nolūkiem.
Bažījas par Covid-19 otro vilni
Amerikāņu zinātnieks pauda nožēlu, ka pasaule nav mācījusies no uzvaras pār baku epidēmiju pirms 40 gadiem, kā tikt galā ar vīrusu izplatību.
Apturēt baku epidēmiju palīdzēja vakcīnas izstrāde, bet ļoti svarīga bija arī globālā sadarbība un pūliņi atklāt katru saslimšanas gadījumu un izolēt kontaktpersonas, atzīmē profesors Briljants.
Viņaprāt, mūsdienās nikna nacionālisma politika ir aizstājusi starptautisko sadarbību, un daudzas valstis cenšas tikt galā ar pandēmiju, neizvēršot plašu testēšanu, bet ieviešot ārkārtas stāvokli.
Virknei pasaules valstu mazinot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, tiek izteiktas bažas par Covid-19 slimības otro vilni.
Uhaņā, kuras 11 miljoni iedzīvotāju 76 dienas līdz 8. aprīlim pavadīja karantīnā, šonedēļ reģistrēti atkārtoti saslimšanas gadījumi, un visiem pilsētas iedzīvotājiem paredzēts veikt testus.
