Ceļ trauksmi par kiberzagļu aktivitātēm: Ķīnai ir dosjē par miljoniem amerikāņu 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīnas kiberzagļi ir nozaguši datus par miljoniem amerikāņu un kriminālā ceļā iegūtā informācija ir pietiekama, lai izveidotu dosjē par katru pieaugušo amerikāni, brīdina ASV amatpersonas.
Politiskajā karadarbībā viss ir atļauts
Liecinot ASV Senāta Izlūkošanas komitejā, bijušā prezidenta Donalda Trampa drošības padomnieka vietnieks Metjū Potindžers brīdināja, ka Ķīna var izmantot nozagtos datus, lai ietekmētu politiķus, uzņēmējus un privātpersonas kā ASV, tā citās valstīs.
“Pekinas režīma aģentu iekļūšana citu valstu digitālajos tīklos, izmantojot 5G tehnoloģijas, paceļ spiegošanu jaunā līmenī. Tagad Ķīnā valdošajai Komunistiskajai partijai ir iespēja veidot dosjē par miljoniem ārvalstu pilsoņu un izmantot to ietekmēšanai, iebiedēšanai, atalgošanai, šantāžai, glaimošanai, pazemošanai un sabiedrības šķelšanai un pakļaušanai,” teica Potindžers.
“Pekinas nozagto sensitīvo datu pietiek, lai izveidotu dosjē par katru pieaugušo amerikāni un arī par daudziem mūsu bērniem, kas, Ķīnas vadības ieskatā, ir atļauts mērķis politiskajā karadarbībā,” ASV bijušo nacionālās drošības padomnieka vietnieku citē laikraksts “The Washington Examiner”.
Jūlijā ASV un vairāki to sabiedrotie apsūdzēja Ķīnas Valsts drošības ministriju plašā kiberuzbrukumā pret firmu “Microsoft”, bet ASV Tieslietu ministrija apsūdzēja Ķīnas izlūkdienesta aģentus globālas spiegošanas kampaņas izvēršanā.
Ķīnas apdraudējums ir vissarežģītākais
Atsķirībā no pretdarbības Krievijas kiberzagļiem to uzbrukumā firmai “SolarWinds” šā gada sākumā, ASV pagaidām nav vērsušas sankcijas pret Ķīnu.
Baltā nama pārstāvis paziņojis, ka Ķīnas amatpersonas informētas par “ASV bažām par Pekinas plašākām ļaundarbīgām kiberaktivitātēm”.
Liecinot ASV Senātā, Nacionālā pretizlūkošanas un drošības centra direktors Viljams Evanina paziņojis, ka “eksistenciālais apdraudējums ASV no Ķīnas Komunistiskās partijas puses ir vissarežģītākais, postošākais, agresīvākais un stratēģiskākais, kādu mūsu valstij līdz šim nācies piedzīvot.”
Viņš brīdināja, ka “Ķīna cenšas gūt labumu, ieguldot, manipulējot, ietekmējot un zogot, no jebkura ASV panākuma”. Pēc ASV izlūkdienestu aplēsēm, Ķīna ir nozagusi visus personas datus par 80% pieaugušo amerikāņu, bet par atlikušajiem 20% – daļēji.
Ķīnas izlūkdienesti īpaši cenšas iegūt datus par pētījumiem mākslīgā saprāta jomā, kas būtu izmantojami militāriem un ekonomiskiem mērķiem.
Kā atzīmē “The Washington Examiner”, Ķīnas izlūkdienestu spiegošanas apjoms un apdraudējums ASV pēdējos desmit gados ir bijis tāds, ka “mēs sastingtu, to atklājot”.
Komunisti un kiberzagļi darbojas Vienotajā frontē
2020. gadā toreizējais tieslietu ministrs Viljams Bārs paziņoja par četru Ķīnas militārpersonu notiesāšanu par viņu lomu 145 miljonu amerikāņu personisko datu nozagšanā. Toreiz ASV mediji norādīja, ka 2014. gadā Ķīnas kiberzagļi uzbruka ASV valdības personāla nodaļai, nozogot datus par vismaz 21 miljonu amatpersonu.
Nesen Ķīnas hakeri uzbruka starptautiskās viesnīcu ķēdes “Marriot” serveriem, nozogot datus par aptuveni 500 miljoniem klientu dažādās valstīs, un veselības aprūpes firmai “Anthem Health”, kur nozaga datus par 80 miljoniem pacientu.
ASV mediji atzīmē, ka prezidenta Trampa administrācijas ierēdņi savulaik apsprieda, taču nepanāca Ķīnas sociālās saziņas vietnes “TikTok” darbības aizliegšanu ASV.
Amerikas Savienoto Valstu drošībnieki norāda, ka Ķīna mēdz pirkt firmas, kas tradicionāli netiek uzskatītas par nacionālās drošības apdraudējumu, taču palīdz Ķīnas varas iestādēm iegūt datus par citu valstu pilsoņiem.
Potindžers informēja ASV likumdevējus, ka Ķīnā ir izveidota tā dēvētā Vienotā fronte, kas apvieno visas valdības iestādes globālā propagandas kampaņā, lai ietekmētu politiķus un sabiedrībā populāras personas Ķīnas politikas atbalstīšanā.
Šīs kampaņas daļa ir tā dēvētā Tūkstoš talantu programma, lai vervētu zinātniekus un zagtu tehnoloģijas daudzās pasaules universitātēs, kur izveidoti tā dēvētie Konfūcija institūti.
“Manuprāt, mēs nespējam atbilstoši novērtēt vienu no Ķīnas stratēģijas vislielākajiem apdraudējumiem, un tas ir veids, kā tā cenšas ietekmēt un piespiest amerikāņus, tajā skaitā politiskos, biznesa un zinātnes līderus, darboties Pekinas ambīciju labā,” atzīmē bijušais nacionālās drošības padomnieka vietnieks Potindžers.
Vienotajā frontē ir iesaistīti 95 miljoni Ķīnas kompartijas biedru.
Vienotās frontes Personāla nodaļā strādā trīs reizes vairāk kadru nekā ASV Valsts departmenta ārzemju nodaļā.
Vienotās frontes “diplomāti” vāc informāciju par ārvalstu politiķiem un privātpersonām, īpašu uzmanību pievēršot politikas un biznesa elitei.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nodēvējis Vienoto fronti par “brīnumieroci”, lai panāktu “Ķīnas tautas dižo atjaunināšanu”.
