Ķīnā vecāko klašu skolēniem obligāti militārās sagatavotības kursi 0
“Mūsu valsts vēsturiski piedzīvojusi daudzu agresoru iebrukumus, tādēļ mēs lielu uzmanību pievēršam jauniešu patriotiskajai audzināšanai,” teic Ķīnas Tautas Republikas militārais atašejs Latvijā, vecākais pulkvedis Žans Juankiu.
Viņš stāsta, ka vispirms Ķīnas kultūrā bērniem tiek mācīta cieņa. “Tā ir cieņa pret cilvēku, draugiem, kaimiņiem, cieņa pret visiem, kas attiecas draudzīgi pret tevi, un, protams, arī cieņa pret sevi,” uzsver vecākais pulkvedis. Kā otru būtisku pamatelementu ķīniešu kultūrā viņš min mīlestību, piemēram, pret savu dzīvesdraugu. “Būtiska mūsu kultūrā ir mīlestība pret savu valsti. Mūsu valsts ir liela, tajā dzīvo 56 tautu pārstāvji, un mēs audzinām bērnus tās mīlēt un cienīt,” stāsta militārais atašejs. Kā ļoti būtisku viņš min dzimtenes mīlestību, lepnumu par savu valsti un spēju stāties ierindā, lai to aizsargātu. “Skolās vismaz reizi nedēļā skolotāji un skolēni sapulcējas, lai paceltu valsts karogu un dziedātu valsts himnu. Tā ir obligāta prasība, taču ir skolas, kur šāds rituāls notiek biežāk,” teic Juankiu. Ķīnas skolēniem tiek rīkotas ekskursijas uz muzejiem un īpašām vietām, kur norisinājušies ķīniešiem vēsturiski svarīgi notikumi vai tajās darbojušies varonīgi cilvēki. “Piemēram, mums ir muzejs, kas veltīts Japānas iebrukumam Ķīnā 1937. gadā, kura notikumus pieminam katru gadu 7. jūlijā. Ekskursijas tiek rīkotas arī uz vietām, kur 1919. gadā notika studentu protesti, kas prasīja vienlīdzīgas tiesības no valdības, kura diemžēl ar šāvieniem apspieda protestus,” stāsta vecākais pulkvedis.
Ķīnā skolas dažāda vecuma jauniešiem rīko arī militāri patriotiskās nometnes, kurās ir dažāds saturs, piemēram, no pirmās līdz piektajai klasei nometnes var būt veltītas pašaizsardzībai. Parasti nometnes notiek skolai tuvējā apkārtnē, lai skolēni iepazītu sava novada vēsturiskos notikumus. Nometnēs stāsta par Ķīnas vēsturi, kultūru, tajās aicināti kara veterāni.
“Viņi stāsta, kā dzīvoja un ziedoja sevi, lai valsts sasniegtu īstu neatkarību. Vēstures nodarbībās jauniešiem stāsta, piemēram, par 19. gadsimta Opija kariem. Lai īstenotu šīs programmas, Ķīnā ir radīts liels skaits atpūtas treniņbāžu. “Vecākajiem skolēniem obligāta ir militārā sagatavošana. Šajās nometnēs jaunieši dzīvo kā karavīri, piemēram, vienā istabā katru dienu uzturas 12 cilvēki. Sagatavošanas laikā jaunieši apgūst disciplīnu, piemēram, visiem reizē jāceļas, gultām jābūt kārtīgi saklātām,” bilst Juankiu. Mācību laikā jauniešiem jāstāv sardzē, jāsoļo un jāstājas ierindā, lai ieaudzinātu viņos komandas garu. Ķīnā jauniešu mācībās nav atļauts izmantot šaujamieročus, jo tie paredzēti kadetiem un armijai. “Jauniešiem pēc šī sagatavošanās kursa nav jākļūst par karavīriem. Kas vēlas veidot militāro karjeru, var to izvēlēties. Dienestam armijā mēs izraugām izcilākos,” saka militārais atašejs. Viņš teic, ka ieguvēji no militārās sagatavošanas ir visi – iemaņas un labu fizisko sagatavotību iegūst gan jaunieši, kas saista dzīvi ar armiju, gan tie, kas izvēlas civilo dzīvi. Galvenā loma patriotiskajā audzināšanā Ķīnā atvēlēta skolām, kas šajā jomā cieši sadarbojas ar armiju. Skolas savās programmās lielu uzmanību pievērš, lai mācītu seno ķīniešu filozofu – Konfūcija, Laodzi u. c. idejas. Skolās tiek stāstīts arī par kultūras revolūcijas tēva priekšsēža Mao Dzeduna darbiem. “Mēs uzskatām, ka viņš Ķīnu padarīja īsteni neatkarīgu, jo līdz 1949. gadam mūsu valstij nebija īstas suverenitātes. Bērniem mēs stāstām par viņa varoņdarbiem,” saka vecākais pulkvedis. Pēc viņa vārdiem, katru gadu Ķīnas Izglītības ministrija par devumu patriotisma veicināšanā apbalvo labāko filmu, seriālu, rakstu avīzē, dziesmu un teātra izrādi.
