Taivāna brīdina par Ķīnas apdraudējumu 0
Taivānas prezidente Cai Inveņa 5. februāra Jaungada vēstījumā pēc Mēness kalendāra pārmetusi Ķīnai brīvības un demokrātijas trūkumu, vienlaikus paužot cerību, ka etniskie ķīnieši visā pasaulē varētu pieredzēt demokrātijas “svētību”.
Taivāna brīdina par Ķīnas apdraudējumu
Šā gada sākumā Taivānas prezidente Cai Inveņa aicināja starptautisko sabiedrību atbalstīt viņas valsti, kur demokrātija, preses brīvība un cilvēktiesības ir apdraudētas Pekinas draudu dēļ. Ar šo aicinājumu Taivānas prezidente nāca klajā, reaģējot uz Ķīnas Tautas Republikas prezidenta Sji Dzjiņpina paziņojumu, ka Ķīna panāks apvienošanos ar Taivānu – ja nepieciešams, ar spēka palīdzību.
Taivānas prezidente kategoriski noraidīja Ķīnas prezidenta plānu piemērot attiecībā uz Taivānu pieeju “viena valsts, divas sistēmas”, kas tiek īstenota Honkongā, ko Pekina pārņēma savā kontrolē 1997. gadā un kur saglabāta vien ierobežota autonomija. Prezidente Cai paziņoja, ka prezidenta Sji aicinājumus uz apvienošanos pieņemt nav iespējams. Tā ir milzīga necieņa attiecībā uz faktu, ka 1912. gadā pasludinātā Ķīnas Republika, par kuras tiesību pārņēmēju sevi uzskata Taivāna, pastāv un darbojas kā jebkura cita demokrātiska valsts, sacīja prezidente, lietojot savas valsts oficiālo nosaukumu.
Pekinai nevajadzētu kļūdaini novērtēt to, cik augstu Taivānas 23 miljoni iedzīvotāju vērtē brīvību un demokrātiju, viņa teica. “Cilvēki, kas dzīvo zemēs, kur nav brīvības un demokrātijas, var nesaprast mūsu apņēmību tās saglabāt,” teica Taivānas prezidente, novēlot “mūsu etniskajiem ķīniešu draugiem kā pašmājās, tā ārzemēs baudīt demokrātiju, brīvību un labklājību”.
Pekinas draudi pakļauj riskam tās globālās demokrātiskās vērtības, pie kurām pieturas Taivāna, sacīja prezidente Cai. Viņa mudināja starptautisko sabiedrību nopietni izturēties pret jauno situāciju Ķīnas un Taivānas attiecībās demokrātijas un starptautiskās stabilitātes perspektīvā. “Ja starptautiskā sabiedrība neiestāsies par Taivānu – demokrātiju, kas ir pakļauta Ķīnas draudiem, mums var nākties jautāt, kura valsts būs nākamā,” teica Taivānas prezidente. Viņa noraidīja tā dēvēto 1992. gada konsensu kā priekšnoteikumu sarunām, jo tas definē Taivānu kā Ķīnas daļu.
Ķīna neizslēdz Taivānas pievienošanu ar militāru spēku
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā salā patvērās pilsoņu karā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata de facto neatkarīgo Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt, neizslēdzot militāra spēka lietošanu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir vairojis spiedienu pret Taivānu, kopš par salu valsts prezidenti 2016. gadā tika ievēlēta Demokrātiskās progresīvās partijas (DPP) kandidāte Cai Inveņa. DPP radikālais spārns atbalsta Taivānas neatkarību, taču partijas vadība atturas spert šo soli, apzinoties Pekinas režīma varbūtējo militāro atbildi. Šā gada 2. janvārī Ķīnas prezidents Sji paziņoja, ka Pekina centīsies panākt “atkalapvienošanu” mierīgā ceļā, taču brīdināja, ka Ķīna rezervē tiesības lietot spēku, lai atgūtu kontroli pār Taivānu, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Nākamā gada sākumā Taivānā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Pekina izmanto politisku, diplomātisku un ekonomisku spiedienu, lai panāktu nacionālistu partijas KMT kandidāta uzvaru.
Pagājušā gada novembrī pašvaldību vēlēšanās labākus panākumus guva KMT partija, kuras kandidāti aktīvi sadarbojas ar Pekinu. Viņu pārstāvētās pašvaldības saņem finanšu atbalstu Ķīnas pasūtījumu veidā. Pēdējos desmit gados kopš plašu kontaktu izveidošanas starp Taivānu un Ķīnu Pekinas daļa Taivānas eksportā sasniegusi 40 procentus, kas apdraud Taivānas politisko un ekonomisko stabilitāti.
