Ķīna turpina izvērsties Eiropā 2
Šā gada jūlijā izskanēja informācija, ka Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Huawei” meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus.
Lai atpazītu šāda veida draudus un pasargātu no “iekrišanas” slazdos, Čehijas iekšējās izlūkošanas dienests BIS ir sācis rīkot kursus ierēdņiem un politiķiem. Arī Latvijā, lai gan šķietami neuzkrītoši, bet ir manāms Ķīnas ietekmes pieaugums dažādās jomās.
Diplomātiskās attiecības Latvijai ar Ķīnu aizsākās jau 1991. gada septembrī, kad Austrumāzijas lielvalsts viena no pirmajām atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šo gadu laikā abpusēja sadarbība bijusi dažādās jomās, jo īpaši ekonomikā, izglītībā un zinātnē. Lai gan Ķīna nav izvērsusi agresīvas aktivitātes mūsu reģionā un tai, šķiet, nav slēptu nodomu attiecībā uz Latviju, dažādu jomu eksperti tomēr aicina konkrētus sadarbības modeļus izvērtēt pārdomāti un koncentrēties uz sadarbības veicināšanu ar Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Otrs nozīmīgākais tirdzniecības partneris
Ķīna ir otrs nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus ES, kā arī lielākais tirdzniecības partneris Āzijā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma – 639,79 miljoni eiro 2018. gadā – Ķīna ieņēma 14. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, savukārt eksporta apjoms uz Ķīnu aizvadītajā gadā sasniedza 149,34 miljonus eiro.
Nav noslēpums, ka viena no prioritārajām ekonomiskās sadarbības jomām ir transports un loģistika, tāpat jāatzīmē tirdzniecības un tūrisma nozares, investīciju piesaiste dažādiem projektiem. Tieši pēdējos gados Latvijas un Ķīnas ekonomiskā sadarbība ir būtiski palielinājusies.
Ķīnas politikas un starptautisko attiecību pētniece Una Bērziņa-Čerenkova norāda: “Salīdzinājumā ar divtūkstošo gadu sākumu ekonomiskā sadarbība patiesi ir augusi, tomēr novērojams paradokss – šis pieaugums tiek uztverts kā nepietiekams, jo tieši ekonomiskās aprites pastiprināšana bija viens no iemesliem, kāpēc Latvija nolēma iesaistīties “17+1” un “Joslas un Ceļa” iniciatīvā, tomēr izrāviena nav bijis. Protams, šī sadarbība prasa rūpīgu ieguvumu un risku izvērtēšanu. Principā lielākie ekonomiskie plusi Latvijai un ES kopumā ir saistīti ar transporta nozari, patēriņa cenu samazināšanos, kā arī ekonomikas diversifikāciju. Riski – Ķīnas politiskās ietekmes pieaugums, viedokļu daudzveidības samazināšanās, mediju neatkarības samazināšanās. Ja notiek Ķīnas investīcijas stratēģiskajos sektoros – arī valsts patstāvības iespējamā samazināšanās.”
Ķīna zem lupas
Lai gan Latvijas, arī ES, ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu pēdējā laikā piedzīvojusi augšupeju, attiecību raksturs ir mainījies – Ķīnas ekonomiskajām aktivitātēm ES šobrīd tiek pievērsta liela uzmanība.
Daļēji tas ir skaidrojams ar faktu, ka ievērojama daļa no Ķīnas ieguldījumiem ES ir vērsti uz uzņēmumu pārņemšanu, kas ļauj vieglāk apgūt attiecīgo nozaru prasmes jeb “know-how”. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, ekonomists Jānis Bērziņš uzskata, ka šī sadarbība jāvērtē no diviem skatpunktiem.
Pirmkārt, ekonomiskā vara rada politisko varu. Latvijas gadījumā ir svarīgi saprast, kādā mērā Ķīnas ekonomiskā darbība varētu radīt politisko ietekmi Latvijā. Otrkārt, ir ļoti svarīgi saprast, kā šīs attiecības ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību.
“Ekonomikā nav draugu, bet intereses. Latvijas ekonomikai priekšā ir vairāki izaicinājumi. Lai gan attīstības plāns papīros pastāv, realitātē vērojamas pavisam niecīgas darbības, lai to sasniegtu. Risks ir acīmredzams – Latvija turpinās attīstīt tās pašas primitīvās un nesarežģītās tautsaimniecības nozares kā līdz šim. Tāpēc, domājot par ekonomisko sadarbību, primāri būtu to nostiprināt ar Eiropas Savienību,” ir pārliecināts Jānis Bērziņš.
Mākslīgā intelekta potenciāls
Par Ķīnas ieinteresētību sadarbības veicināšanā liecina arī šā gada aprīlī notikusī 17.starptautiskā profesionāļu apmaiņas konference Šeņžeņā, kuru apmeklēja divi Latvijas zinātnieki – Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš.
Daloties pārdomās par savstarpējo sadarbību zinātnes jomā, M. Greitāns stāsta: “Ķīnā ir veiksmīgi izveidota ražošana, taču būtiskākais ir nevis tikai saražot, bet spēt arī saražoto pārdot. Konkurētspēju daļēji var panākt ar zemu cenu, taču, domājot par nākotni, svarīgi ir spēt piedāvāt jaunus produktus ar jaunām īpašībām un pielietojumu. To nevar paveikt bez zinātnes pētījumu komercializācijas un tehnoloģiju pārneses. Viens no piemēriem, kur Latvijas zinātne varētu censties gūt labumu sadarbībā ar Ķīnu, ir piedāvāt savu potenciālu “mākslīgā intelekta” jomā, lai padarītu “gudrākas” lietas, kas pamatā jau tiek ražotas Ķīnā, – robotus, sadzīves elektroniku, ražošanas iekārtas, darbarīkus un vēl daudz ko citu.”
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” autoru kolektīvs savā publikācijā “Ķīnas zelta rokudzelži” secinājis, ka “Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, taču ķīnieši ir nolūkojuši vairākus lielus, stratēģiskus infrastruktūras objektus, kuros vēlētos ieguldīt, bet līdz šim tie nav bijuši pieejami”.
Acīmredzami, ka Ķīna perspektīvu redz ne tikai eiropiešu jaudā, uzņēmumos, projektos, zinātniskos sasniegumos u.tml., bet arī vienkārši cilvēkresursos.
Proti, zināma sadarbības interese vērojama apmaiņas programmu un bezmaksas studiju piedāvājumos, kas izglītoties gribētājus aicina doties uz Ķīnu. Jāsaka gan, ka dažos piedāvājumos vērojami pretrunīgi vērtējami aspekti.
Piemēram, šī gada martā Valsts izglītības attīstības aģentūras mājaslapā tika publicēta informācija, ka ir iespēja pieteikties maģistra studijām Ķīnā. Kā viena no prasībām pretendentiem bija minēta darbavieta – valsts aģentūra, uzņēmums vai pētniecības institūts, kas neviļus liek vilkt paralēles ar Čehijas un citiem līdzīgiem gadījumiem.
Ķīniešu vēlmi ieguldīt finanšu līdzekļus Baltijas, tostarp Latvijas, investīciju objektos parāda arī lielā interese par “Rail Baltica” projektu. Jau minētais centra “Re:Baltica” pētījums akcentē vairākus piemērus ne vien no mūsu pašu, bet arī kaimiņvalstu pieredzes, kas uzskatāmi parāda – mēs esam interesanti Ķīnai.
