Ķīna tā arī var nekad nepārspēt Amerikas ekonomiku – analītiķi vairāku iemeslu dēļ ir sākuši šaubīties par tās attīstības potenciālu 74
Ķīna šogad ir “atbrīvojusi” savu ekonomiku pēc Covid-19 stingrajiem ierobežojumiem, taču nav izdevies atbrīvoties no ilgtermiņa bažām par tālākās izaugsmes perspektīvām. Valsts iedzīvotāju skaits sarūp, mājokļu bums ir beidzies, kas notiks tālāk? Prognozes ieskicētas “The Economist” rakstā.
Ārvalstu investori jau šobrīd ir kļuvuši piesardzīgi, plānojot savus ieguldījumus Ķīnā, tikmēr ASV vēlas ierobežot Ķīnas piekļuvi dažādām “pamata tehnoloģijām”. Starpvalstu sadarbībā ir iezagušās aizdomas.
Ekspertu viedokļi dalās
Tas viss ir licis daudziem analītiķiem samazināt savas ilgtermiņa prognozes par Ķīnas izaugsmi, neskatoties uz to, ka pati Ķīna savas izaugsmes prognozes šim gadam paaugstina. Daudzi retoriski vaicā, cik ilgi Ķīnas ekonomika vēl spēs augt straujāk nekā ASV. Atbilde ietekmēs uzņēmējus visā pasaulē un veidos jauno pasaules kārtību.
Iepriekš Ķīnā un ārpus tās valdīja samērā liela vienprātība, ka tās ekonomika jau drīz panāks un apsteigs ASV ekonomiku, tādējādi Ķīna kļūtu arī par pasaules izcilāko militāro spēku un izstumtu ASV no pasaules varenākās valsts pozīcijām. Šādam viedoklim joprojām piekrīt daudzi. Jao Jangs, Pekinas universitātes ekonomists, uzskata, ka Ķīnas IKP līdz 2029. gadam var apsteigt Amerikas IKP.
Taču arvien vairāk ekspertu arī uzskata, ka Ķīnas ekonomiskā ietekme, salīdzinot ar tās lielo konkurentu ASV, šobrīd jau tuvojas maksimumam. Divi amerikāņu politologi – Hals Brends un Maikls Beklijs – apgalvo, ka Ķīnas izaugsme jau ir apstājusies. “Ķīnas virsotnes”, kā viņi tās dēvē, jau esot sasniegtas.
2011. gadā “Goldman Sachs” analītiķi prognozēja, ka Ķīnas IKP 2026. gadā pārsniegs Amerikas IKP un līdz gadsimta vidum vēl par 50% to pārsniegs. Šobrīd gan nekas tāds nav novērojams, tāpēc eksperti ir pārskatījuši savas prognozes. Tagad tiek lēsts, ka Amerikas ekonomika Ķīnas ekonomiku varētu sasniegt ap 2035. gadu.
Citi analītiķi ir daudz pesimistiskāki. Pētījumu firma “Capital Economics” apgalvo, ka Ķīnas ekonomika nekad nebūs pirmajā vietā. 2035. gadā tā sasniegšot 90% no Amerikas ekonomikas un pēc tam zaudēs pozīcijas.
Kāpēc prognozes pasliktinās?
Ķīnas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no 3 galvenajiem faktoriem: iedzīvotāju skaita, produktivitātes un izejvielu cenām. Sāksim ar iedzīvotāju skaitu! Saskaņā ar oficiālo statistiku Ķīnas darbaspēks jau ir sasniedzis maksimumu. Tajā ir 4,5 reizes vairāk 15 līdz 64 gadus vecu cilvēku nekā Amerikā. Saskaņā ar ANO prognozi līdz gadsimta vidum to būs tikai 3,4 reizes vairāk. Līdz gadsimta beigām šī attiecība samazināsies līdz 1,7.
Taču Ķīnas demogrāfiskās izredzes pēdējo desmit gadu laikā nav daudz mainījušās, pat ja ekonomikas izaugsmes prognozes ir sarukušas. Faktiski “Goldman Sachs” jaunajās prognozēs tiek pieņemts, ka Ķīnas darbaspēka samazināšanās būs maigāka nekā sagaidīts iepriekš, jo veselības nozares attīstība ļaus gados vecākus cilvēkus darba tirgū noturēt ilgāk. Analītiķi vērtē, ka darbaspēka pieejamība Ķīnā no 2025. līdz 2050. gadam samazināsies par aptuveni 7%.
Vēl sliktākas prognozes ir par produktivitāti. Jau 2011. gadā “Goldman Sachs” eksperti prognozēja, ka nākamo 20 gadu laikā darba ražīgums pieaugs vidēji par aptuveni 4,8% gadā. Tagad banka prognozes ir samazinājusi, un tiek sagaidīts 3% pieaugums.
Ķīnai novecojot, tai vairāk savas enerģijas būs jāvelta vecāka gadagājuma cilvēku apkalpošanai, atstājot mazāk jaudas inovācijām un attīstībai. Turklāt pēc gadu desmitiem ilgas straujas kapitāla uzkrāšanas atdeve no jauniem ieguldījumiem samazinās. Jauna ātrgaitas dzelzceļa līnija pāri kalnainajai Tibetai sniedz daudz mazākus ieguvumus nekā tika sagaidīts.
Ķīnas vadītāji šobrīd cenšas ieviest lielāku disciplīnu vietējām pašvaldībām, kuras veido lielu daļu Ķīnas infrastruktūras. Tās savukārt izdara pārāk lielu spiedienu uz privātajiem uzņēmējiem.
Sekas uz uzņēmējdarbību atstāj arī Amerikas lēmumi. Oktobrī Amerika ieviesa kontroli pār modernu datoru mikroshēmu pārdošanu Ķīnai. Tas kaitēs Ķīnas uzņēmumiem, kas ražo tādus produktus kā mobilie tālruņi, medicīnas iekārtas un automašīnas. “Goldman Sachs” nav iekļāvis šos zaudējumus savās ilgtermiņa prognozēs, taču lēš, ka Ķīnas IKP šīs desmitgades beigās varētu būt par aptuveni 2% mazāks, nekā tas būtu bijis citādi.
Tehnoloģiju karš varē iet tālāk. Diego Cerdeiro no IMF un viņa līdzautori ir izskatījuši scenāriju, kurā Amerika ierobežo savu tehnoloģiju tirdzniecību ar Ķīnu, pārliecina citus OECD dalībniekus sekot šim piemēram un liek valstīm ārpus šī “kluba” izvēlēties, kurā pusē nostāties šajā ekonomiskajā cīņā. Saskaņā ar šo ekstrēmo scenāriju Ķīnas ekonomika desmit gadu laikā varētu būt par aptuveni 9% mazāka nekā citādi.
Jebkuras ekonomiskās nākotnes prognozes, protams, jāuztver kritiski. Tās jebkurā brīdī var ietekmēt izejvielu cenu izmaiņas. Pašlaik preču un pakalpojumu grozs, kas Amerikā maksā 100 ASV dolārus, Ķīnā izmaksā 60 dolārus. Tas tikai apliecina, ka Ķīnas valūta ir nepietiekami novērtēta.
Ja Ķīnas cenas vai valūtas kurss nepalielināsies, kā “Goldman Sachs” eksperti cer, tad Ķīnas IKP, iespējams, nekad neapsteigs Amerikas IKP. Ja Ķīnas darba ražīgums pieaugs tikai par pusprocentpunktu lēnāk, nekā paredz Goldman Sachs, tās IKP arī nekad nepārsniegs Amerikas.
Par vienu ir vienisprātis liela daļa ekspertu – pat ja Ķīnas ekonomika kļūs par lielāko pasaulē, tās pārsvars, visticamāk, paliks neliels. Ir maz ticams, ka tā iegūs pārsvaru pār Ameriku, kas būtu līdzvērtīga 40% pārsvaram, ko Amerika tagad pār to bauda.
“The Economist” norāda, ka šķiet arī droši teikt, ka Ķīna un Amerika gadu desmitiem saglabāsies gandrīz paritātes stāvoklī. “Goldman Sachs” scenārijā Ķīna saglabās nelielu, bet noturīgu pārsvaru pār Ameriku vairāk nekā 40 gadus. Bet “Capital Economics” prognozē, ka Ķīnas IKP joprojām būs vairāk nekā 80% no Amerikas IKP vēl 2050. gadā. Ķīna joprojām būs ģeopolitiskā konkurente, ar kuru jārēķinās.
