Ķīna sankciju un pretsankciju vētrā 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības Ārlietu padome nedēļas sākumā piemēroja sankcijas vairākām personām un instancēm, kas iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos Dienvidsudānā, Eritrejā, Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkorejā, kā arī nesen militāru apvērsumu piedzīvojušajā Mjanmā.
ES – pret uiguru represijām
Šī lēmuma sakarā lielākā uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kura tiek sankcionēta par jau ilgstoši Siņdzjanas reģionā valsts ziemeļrietumos izvērstajām represijām pret uiguru minoritāti. ES noteiktie ierobežojošie pasākumi tāpēc skar dažus augsta ranga atbildīgos no minētā reģiona. Kā atzīmē novērotāji, Eiropa tādējādi sadūšojusies vērsties pret Ķīnas komunistisko režīmu pirmo reizi kopš 1989. gadā ieviestā un joprojām spēkā esošā ieroču embargo, kas bija sods par masu slaktiņu Tjaņaņmeņā laukumā. Zīmīgs apstāklis ir arī tas, ka ES šoreiz rīkojas saskaņoti ar Apvienoto Karalisti, Kanādu un ASV.
Pekina par atbildi izsludināja savu melno sarakstu ar tiem, “kas nopietni kaitē Ķīnas suverenitātei un interesēm un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju”. Sarakstā iekļāva desmit ES pilsoņus, tai skaitā vairākus Eiropas Parlamenta deputātus, bet tāpat EP Cilvēktiesību apakškomiteju, ES Padomes Politisko un drošības komiteju, Berlīnes domnīcu MERICS (“Mercator Institute for China Studies”) un “Demokrātiju alianses fondu” Dānijā.
Sankciju un pretsankciju izziņošanai sekoja vēl vairāki diplomātiska rakstura demarši un oficiāli un neoficiāli paziņojumi. Piemēram, Francijas eirodeputāts sociālists Rafaēls Gluksmans tviterī pavēstīja, ka uzlūko tirāniska režīma noteiktās sankcijas kā atzinības apliecinājumu, tāpēc “tas ir mans Goda leģiona ordenis”. Savukārt Vācijas zaļo pārstāvis Reinhards Butikofers bilda: “Ķīnai ir izdevies ar vienu pašu akciju noskaņot pret sevi Eiropas Parlamenta četras galvenās politiskās grupas”.
Uz galda – investīciju līgums
Parlamentam, starp citu, būs jāapstiprina – ja līdz tam lieta vispār nonāks – ES un Ķīnas investīciju līgums, par kuru tika panākta politiska vienošanās pagājušā gada decembra beigās, kas bija Vācijas prezidentūras ES Padomē noslēguma akords.
Ķīna ir pasaules ekonomikas galvenais dzinējspēks un otra lielākā ES tirdzniecības partnere, kam Eiropā netrūkst lobiju. Tāpat ES Ārlietu padomē attieksme nav gluži viennozīmīga, jo Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto, kaut arī neizmantoja iespēju bloķēt lēmumu par drīzāk simboliskajām sankcijām, tomēr turas pie pārliecības, ka tās ir “nevajadzīgas, pretenciozas un kaitīgas” brīdī, kad “starptautiskās sadarbības nozīmība ārkārtīgi pieaug un ir jāglābj dzīvības”. (Šķiet, mājiens uz Ungārijai piegādātajām Ķīnas vakcīnām.)
Iznīdē uigurus
Pēdējos gados nākusi klajā informācija par Siņdzjanas autonomajā reģionā ierīkotajām nometnēm, kas oficiālās Pekinas skaidrojumā ir “profesionālās izglītības centri”, kur uiguri un citas pārsvarā musulmaņu minoritātes apgūst noderīgas prasmes un tādējādi tiek pasargātas no separātisma un ekstrēmisma ideju kaitīgās ietekmes.
Turpretī vācu antropologa un sinologa Adriana Ceica publikācijas atsedz pavisam citādu reģiona ainu – piespiedu darbs, bērnu nošķiršana no vecākiem, sieviešu sterilizācija, uiguru kultūras mantojuma iznīdēšana… Pāraudzināšanas nometnēs sadzīts aptuveni miljons cilvēku. Viņa pētījumi, kas balstās arī uz pieejamiem oficiāliem dokumentiem, lielā mērā sekmēja eiropiešu atskārsmi par notiekošo, un Adrians Ceics ne velti iekļauts Pekinas sastādītajā melnajā sarakstā.
Taču parādījās arī citu zinātnieku un pētniecisko žurnālistu materiāli, kas atklāja, piemēram, uiguru piespiedu darba izmantošanu kokvilnas ražas novākšanā (autonomais reģions sedz 20% no pasaules tirgus pieprasījuma) vai tagad visur lietoto sejas masku ražotnēs. ANO cilvēktiesību Augstā komisāra biroja rosinātās pārbaudes Pekina nav ļāvusi īstenot.
Tas, kā turpmāk veidot attiecības ar Ķīnu un Krieviju, bija viens no jautājumiem, ko šonedēļ Briselē apsprieda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš ieradās uz NATO ārlietu ministru sanāksmi un tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ES augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu. Tagad atkal pienācis brīdis transatlantiskās saites stiprināt, ko uzsvēra gan Baidens, gan Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Atliek gaidīt, kā tas izpaudīsies politikā, ekonomikā un cilvēktiesību aizstāvības jomā.
Tikmēr Ķīnas tēma tika pieminēta arī Eiropas Parlamentā, kur EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, atklājot plenārsesiju, citā starpā aicināja godināt ar klusuma brīdi 1949. gada 25. marta deportāciju upurus Baltijas valstīs un piebilda, ka tamlīdzīgu cilvēktiesību pārkāpumu atkārtošanos nedrīkst pieļaut. Nopietnas pārdomas raisoša paralēle…
