Pekina turpina uzpirkt stratēģiskus infrastruktūras uzņēmumus ārvalstīs 4
Ķīnas ekonomikai grīļojoties, jo tās nekustamā īpašuma firma “Evergrande” atrodas uz bankrota robežas un tās sabrukums nodarītu valsts saimniecībai vairāku triljonu dolāru lielus zaudējumus, Pekina turpina uzpirkt stratēģiskus infrastruktūras uzņēmumus ārvalstīs.
Pirejas osta – tranzīta centrs Ķīnas kravām
Kopš 2016. gada Ķīnai jau pieder 51% Grieķijas lielākās ostas Pirejā, kas stratēģiski izvietota Eiropas centrā. Šonedēļ Grieķijas parlamentā paredzēts balsojums, lai nodotu koncesijā Pekinai vēl 16% īpašumu Pirejas ostā.
Tad pilnīgu kontroli pār Pirejas ostu iegūs Ķīnas valstij piederošā kuģniecības firma “Cosco”, ko Ķīnā dēvē par prezidenta Sji Dzjiņpina Joslas un ceļa iniciatīvas “pūķa galvu”, atzīmē izdevums “Politico”.
Ķīna izmanto Pirejas ostu kā pārkraušanas centru milzīgajiem konteinerkuģiem, kas pienāk no Āzijas caur Suecas kanālu. Pekina plāno izveidot Pirejas ostu par lielāko tranzīta ostu Vidusjūrā.
Darījums ar Ķīnu ir noslēgts, lai gan analītiķi brīdina, ka firma “Cosco” nav izpildījusi saistības ieguldīt ostā 293 miljonus eiro savas daļas paplašināšanai.
Firma apgalvo, ka Ķīnas valsts iestāžu ierēdņi neesot laikus noformējuši vajadzīgos dokumentus, taču Grieķijas valdība pievēra uz to acis.
Virkne Grieķijas amatpersonu, biznesa pārstāvju un opozīcijas politiķu ir nosodījuši vienošanos kā kaitīgu valsts interesēm, mudinot valdošo konservatīvo partiju pārskatīt koncesijas noteikumus.
Darījums ar Ķīnu tiek kārtots tikai dažas nedēļas pēc Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas ierosmes palīdzēt ES valstīm finansēt infrastruktūras objektus, lai tām nebūtu jānonāk atkarībā no Ķīnas Joslas un ceļa iniciatīvas.
Vienošanās ar Ķīnu dod Pekinai vēl piecus gadus, lai veiktu paredzētos ieguldījumus, un šo termiņu var pagarināt, ja tiesā tiek saņemtas prasības saistībā ar kādu projektu īstenošanu.
Pekina met skatu uz Hamburgas ostu
Ķīnas vēstnieks Vācijā Vu Kens sirsnīgi apsveicis Sociāldemokrātu partiju (SPD) ar uzvaru Bundestāga vēlēšanās, piebilstot, ka “neatkarīgi no nākamās koalīcijas apveida Ķīna cer, ka Vācijas politiskās partijas turpinās pragmatisku sadarbības politiku ar Ķīnu”, vēsta Pekinas rupors “Global Times”.
Izdevums “Politico” Ķīnas apsveikumu tulko šādi: “Esiet tikpat līdzīgs Merkelei, cik spējat, Šolca kungs.” Ķīnas eksperti atzīmē, ka savulaik Šolcs bijis mērs Hamburgā, kas ir Šanhajas sadraudzības pilsēta, un uzturējis ciešus sakarus ar Ķīnu.
Šolcam vajadzētu apzināties Ķīnas un Vācijas ekonomisko sakaru svarīgumu, un viņš varētu būt mantojis kancleres Merkeles “pragmatisko Ķīnas politiku”, atzīmē “Global Times”.
Citās domās ir Bundestāga deputāts sociāldemokrāts Nils Šmīds, kurš darbojas parlamenta Ārlietu komitejā. Viņaprāt, “Merkeles pieeja Ķīnai ir novecojusi”.
“Tā varbūt bija pareiza pirmos desmit no Merkeles valdīšanas 16 gadiem, taču tagad ir laiks mainīt kursu. Jākļūst stingrākiem, it īpaši, ja runa ir par tirdzniecību, ieguldījumiem, piekļuvi tirgum un valsts subsīdijām.
Šolcs vienmēr koncentrējies uz ekonomisko un finanšu politiku un uzklausījis biznesa aprindu vēlmes, taču laiki ir mainījušies un arī uzņēmēji kļuvuši daudz kritiskāki pret Ķīnu nekā pirms četriem gadiem,” secina Šmīds.
Izdevums “Politico”, atsaucoties uz avotu Ķīnas Ārlietu ministrijā, vēsta, ka Pekinā uzskata – “ziedu laiki Vācijas un Ķīnas attiecībās ir beigušies un Ķīnai jābūt gatavai pretdarbībai, ja Berlīne mainīs savu nostāju”.
Vācijā un citās Eiropas valstīs izteikti aicinājumi saistīt tirdzniecību un ieguldījumu politiku ar cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā. Taču stratēģiski svarīgās Hamburgas ostas pārvaldniekus vairāk nodarbinot tās konkurences vairošana sāncensībā ar Antverpenes un Roterdamas ostām, nevis Ķīnas valsts kuģniecības firmas “Cosco” ieguldījumi Hamburgas ostā.
Kā ziņo Vācijas mediji, firma “Cosco” esot tuvu vienošanās noslēgšanai, lai iegūtu daļu no konteineru termināļa Hamburgas ostā, kas ir lielākā Ķīnas kravu saņēmēja.
Vai Vācija pieļaus savā ostā notikumus, kas līdzīgi situācijai Pirejā pirms desmit gadiem, jautā izdevums “FAZ”. Laikraksts “Bild” ziņo, ka Ķīnas firma “Tencent” plānojot pirkt Vācijas uzņēmumu “Crytek”, kas ražo videospēles.
Eksperti atzīmē, ka firmas “Crytek” lietotā tehnoloģija var tikt izmantota īpašās programmās militāras darbības atveidošanai.
Iegūstot šo tehnoloģiju, Ķīnas armija varētu reālistiski atveidot un sagatavot iebrukumu Taivānā vai citviet.
