Ķīna paziņo, ka kopā ar Krieviju ir gatava aizstāvēt “taisnīgumu” pasaulē. Vai Ķīna nostāsies uz frontes līnijas? 234
“No neitrālas pozīcijas, Ķīna tomēr pāriet Krievijas sabiedroto rindās, jo bija paziņojums no viņu aizsardzības ministrijas, ka Ķīna kopā ar Krieviju ir gatava aizstāvēt taisnīgumu pasaulē,” TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” stāsta Igors Rajevs, Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, NBS rezerves pulkvedis.
“Pagaidām tas nenozīmē, ka Ķīna metīsies kaujā un vairāk sāks palīdzēt Krievijai, bet tas ir tāds negatīvs politiskais signāls mums, jo Ķīna pirmo reizi ir distancējusies no kara, bet noliek sevi tuvāk Krievijai – tā ir slikta tendence,” viņš norāda.
Krievija daudz ziņo par panākumiem Doņeckas virzienā, kas rada ilūziju, ka viņi patiešām nopietni virzās uz priekšu, tas būtu iemesls no karadarbības puses, bet no politiskās – Putins nesen bija Ķīnā, ja jau Ķīna tagad publiski stājas blakus Krievijai, tad kaut kas ir sarunāts un apsolīts.
“Abas valstis tikai noslēgs vēl tuvākas saiknes. Nedomāju, ka tiks izveidots Krievijas-Ķīnas NATO, nē, bet tas, ka Ķīnā daudz vairāk atbalstīs Krieviju un redzēsim ne tikai ekonomisko, bet arī militāro atbalstu – tas gan,” Rajevs skaidro.
Jau ziņots, ka Ķīna piegādā Krievijai letālus ieročus, lai tos izmantotu karā pret Ukrainu, paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss.
Šapss šodien runā Londonas Aizsardzības konferencē aicināja NATO pamosties un palielināt aizsardzības izdevumus visā aliansē. Ministrs sacīja, ka ASV un Lielbritānijas izlūkošanas dati liecina, ka Krievija un Ķīna sadarbojas kaujas aprīkojuma jomā.
“Nesenā vizīte, ko mēs redzējām, un, manuprāt, par 64% pieaugošais tirdzniecības apjoms starp abām valstīm atklāj, ka patiesībā pastāv daudz dziļākas attiecības. (..) Un tā ir jauna izlūkošanas informācija, kas man dod iespēju šodien (..) atklāt šo faktu. Es domāju, ka tas ir diezgan nozīmīgs,” sacīja Šapss.
Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes vizītē Ķīnā tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Šapss uzsvēra, ka demokrātiskām valstīm ir jāaizstāv brīvības, kas atkarīgas no starptautiskās kārtības, un tas nozīmē, ka “mums ir nepieciešams vairāk sabiedroto un partneru” visā pasaulē.
“Ir pienācis laiks pasaulei pamosties. Un tas nozīmē pārvērst šo brīdi konkrētos plānos un spējās. Un tas sākas ar pamatu radīšanu alianses mēroga izdevumu palielināšanai,” norādīja ministrs.
Ķīnas prezidents Putina vizītes laikā šomēnes sacīja, ka konfliktam Ukrainā būtu jārod “politisks risinājums”, taču sīkāk nepaskaidroja. Pekina ir viena no galvenajām Putina atbalstītājām un turpina Maskavai piegādāt karadarbībai būtiskas preces un sastāvdaļas un iepirkt Krievijas naftu un gāzi, tādejādi sekmējot Krievijas ekonomiku.
