Ķīna palielina militāros tēriņus 0
Bažījoties par pieaugošo Savienoto Valstu ietekmi Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Ķīnas amatpersonas lēmušas par 11,2 procentiem palielināt aizsardzības budžetu. Tādējādi šogad Ķīna aizsardzībai tērēs vismaz 106 miljardus dolāru. Lielāki izdevumi militārajā sektorā ir tikai ASV – teju 740 miljardi dolāru.
Lielāko daļu no militārā budžeta Ķīna atvēlēs lidmašīnu bāzes kuģu, iznīcinātāju, zemūdeņu un tālas darbības raķešu būvei. Pērn Pekina iepazīstināja ar savu pirmo lidmašīnu bāzes kuģi. Tas gan ir 300 metrus garš uzlabots savulaik Padomju Savienībai piederošs karakuģis, informē ziņu aģentūra “AFP”. Kaut arī tēriņu pieaugums aizsardzības jomā ir mazāks, nekā tas bija pērn (12,7 procenti), starptautiskās politikas analītiķi norāda, ka tas varētu būt nopietns aizrādījums Vašingtonai par tās plāniem palielināt savu klātbūtni Āzijā.
Tikmēr Ķīnas valdības pārstāvis Lī Džaosjins skaidrojis, ka par spīti pieaugumam valsts militārais budžets, rēķinot procentuāli no iekšzemes kopprodukta, joprojām būs “relatīvi mazs”. “Ar šādiem pasākumiem gribam aizsargāt mūsu suverenitāti, nacionālo drošību un teritoriālo vienotību,” Lī sacīto citē raidsabiedrības BBC interneta vietne. “Ķīnā dzīvo 1,3 miljardi cilvēku. Mūsu valsts ir teritoriāli liela un ar garu krasta līniju. Taču militārās izmaksas salīdzinājumā ar citām valstīm joprojām niecīgas. Tās neradīs draudus kaimiņvalstīm. Mūsu nolūki ir miermīlīgi.” Pērn Ķīnas militārie tēriņi veidoja 1,2 procentus no tās IKP. Salīdzinājumam – ASV pirms diviem gadiem tie bija 4,8 procenti.
Eksperti gan norāda, ka diezin vai Lī izteikumi par labdabīgajiem nolūkiem iedarbosies kā mierinājums uz reģiona valstīm, kurām ar Pekinu ir saspringtas attiecības.
“Lielākā daļa valstu saprot, ka patiesais Ķīnas aizsardzības budžets ir vismaz divreiz lielāks nekā nule publicētais,” sarunā ar “AFP” sacīja Ķīnas universitātes Honkongā profesors Vilijs Lams, norādot, ka publicētajā militārajā budžetā nav minēta nauda, ko Pekina tērēšot savas armijas modernizēšanai un jaunāko tehnoloģiju izpētei un ieviešanai dzīvē.
“Publicētajā budžetā galvenokārt ir atrunātas algu un pašreizējā bruņojuma uzturēšanas izmaksas,” apgalvoja Lams.
Ķīnas augošā militārā varenība īpaši bažīgas dara citas reģiona valstis, skaidro BBC. Arī Lams sarunā ar “AFP” spriedis, ka Ķīnas apņēmība stiprināt savu armiju vairākām reģiona valstīm varētu likt veidot vēl ciešākas attiecības ar ASV. Vašingtona jau paziņojusi, ka palielinās savu karavīru skaitu Austrālijā. Tāpat tā apņēmusies stiprināt attiecības ar tradicionālajām sabiedrotajām šajā reģionā Japānu un Filipīnām, kā arī strādāt pie jaunas militārās alianses izveidošanas ar Vjetnamu, raksta britu avīze “The Guardian”.
Pekinai ir teritoriāli konflikti ar Vjetnamu, Filipīnām, Bruneju, Malaiziju un Japānu. Valstis galvenokārt strīdas par īpašumtiesībām uz salām, kas atrodas Spratlija arhipelāgā Dienvidķīnas jūrā. Tāpat Ķīna ir pavērsusi simtiem raķešu pret Taivānu, ko joprojām uzskata par sev piederošu teritoriju. Ilgstošs konflikts starp Pekinu un Tokiju ir saistībā arī ar neapdzīvoto, bet stratēģiski svarīgo Senkaku salu, kas atrodas Austrumķīnas jūrā starp Japānu un Taivānu.
