Tālos ceļos 0
Dzelzceļš ir Ķīnas transporta artērija un viens no visnotaļ drošiem veidiem, lai šajā valstī nokļūtu no punkta A uz punktu B. Lielus attālumus ķīnieši veic tieši ar vilcienu, un dzelzceļa stacijas ir pilnum pilnas.
Viss sākas ar garām rindām jau pie stacijas ēkas – personas un ceļošanas dokumentu un bagāžas pārbaudēm, metāla detektoru. Viss gluži kā lidostā! Kāds paliek bez kabatas nazīša, ar ko bija paredzēts sagriezt līdzpaņemto Latvijas rudzu maizi un speķīti, citam nākas zaudēt šķiltavas – tās neļauj atstāt pat reģistrētajā bagāžā, ko dzelzceļa stacijā var nodot pārvešanai, gluži tāpat kā lidmašīnā. Somas skenē arī katrā metro stacijā! Drošības līmenis vairākkārt notikušu sprādzienu dēļ Ķīnā ir augsts jau daudzus gadus.
Parasta nakts vilciena mīksto guļamvagonu iekārtojums un serviss tikpat kā neatšķiras no Latviju šķērsojošo vilcienu četrvietīgajām kupejām. Taču uz šiem apstākļiem var palūkoties arī no otras puses – cietie vagoni, ko zemākas biļešu cenas dēļ izvēlas lielākā daļa ķīniešu, līdzinās viedkaršu vagoniem, kur guļamvietu ir vairāk un nav durvju, kas ļauj norobežoties no svešām acīm. Turklāt nevajag aizmirst ķīniešu paradumu smēķēt jebkur un jebkuros apstākļos.
Vienīgi kļūst tā kā mazliet žēl, ka, izbraucot no stacijas, aiz loga jau ir tumsa, bet televizors pie kupejas sienas vienaldzīgi šņāc, rādot pelēku ekrānu pat pēc ilgstošas dažādu pogu spaidīšanas. Tikai agrā rītā caur loga ne visai tīro stiklu var vērot čaklo ķīniešu zemnieku rosīšanos tīrumā. Lai gan ir skaidrs, cik smags ir viņu darbs, pastorālā ainava apbur – tā šķiet mierpilna un nesteidzīga. Jo vairāk uzzini par Ķīnu, jo vairāk tā iepatīkas un jo vairāk gribas uzzināt.
