“Makrons deva Sji tieši to, ko Sji gribēja…” Vai Francijas prezidents riskē sašķelt Eiropu? 32
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc četru dienu vizītes Ķīnā pagājušajā nedēļā Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kuru pavadīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, neizdevās īstenot cerību pamudināt Ķīnu izmantot savu ietekmi Krievijā, lai panāktu karadarbības izbeigšanu Ukrainā.
Parīze vērtē sarunas kā “atklātas un konstruktīvas”
Pēc sarunām ar Makronu Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins atkārtoja Pekinas standartfrāzi par Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka “abām pusēm ir pamatotas bažas par savu drošību”, bet nedeva nekādu mājienu par varbūtēju savas ietekmes izmantošanu, lai palīdzētu izbeigt konfliktu. “Ķīna vēlas kopā ar Franciju aicināt starptautisko sabiedrību saglabāt nosvērtību un mieru,” – tas bija viss, cik tālu Ķīnas vadonis bija gatavs izteikties kopīgajā preses konferencē ar prezidentu Makronu Ķīnas parlamenta ēkā.
“Miera sarunas būtu jāatsāk pēc iespējas drīzāk, ņemot vērā visu pušu pamatotās bažas par savu drošību un saskaņā ar ANO Hartu meklējot politisku risinājumu un veidojot līdzsvarotu, efektīvu un ilgtspējīgu Eiropas drošības ietvaru,” teica Sji, sēžot blakus Makronam Visķīnas Tautas pārstāvju namā.
Francijas prezidents atzina, ka Ķīnai ir galvenā loma, lai atrastu ceļu uz mieru Ukrainā. Pēc Francijas prezidenta kancelejas pārstāvja vērtējuma, Makrona un Sji sarunas bija “atklātas un konstruktīvas”, to nobeigumā tika parakstīti vairāki tirdzniecības darījumi, tostarp par lidmašīnu “Airbus” pārdošanu, un panākta vienošanās par sadarbību kultūras jomā.
Ķīnas diplomāti atzīmē, ka prezidents Makrons esot pieļāvis protokola pārkāpumu, preses konferencē runājot divas reizes ilgāk par namatēvu.
Makrons par “stratēģisko autonomiju”
Atgriežoties no vizītes Ķīnā, prezidents Makrons sniedza plašu interviju izdevumam “Politico” par transatlantiskajām attiecībām, “stratēģiskās autonomijas” koncepciju Eiropas Savienībā un situāciju Taivānas šaurumā.
Makrons uzsvēra nepieciešamību Eiropai attīstīt neatkarīgas spējas, lai ES varētu kļūt par pasaules “trešo superlielvalsti” līdz ar ASV un Ķīnu. Viņaprāt, “lielākais risks Eiropai ir tikt iejauktai krīzēs, kas nav mūsu un kas traucē izveidot stratēģisku autonomiju”.
Analizējot transatlantiskās attiecības, Makrons kā “paradoksālu vērtē situāciju, ka, panikas pārņemti, mēs uzskatām, ka esam tikai Amerikas sekotāji”. “Runājot par Taivānu, ko ASV solījušas aizstāvēt, eiropiešiem jāatbild uz jautājumu, vai mūsu interesēs ir paātrināt krīzi Taivānā,” prāto Makrons un atbild: “Nē.” Viņaprāt, “vissliktākais būtu uzskatīt, ka eiropiešiem šajā jautājumā jāseko ASV darba kārtībai un Ķīnas saasinātajai reakcijai”.
Kā vārdā runā Makrons
Makrona intervija izraisījusi asus jautājumus abās Atlantijas okeāna pusēs.
“Ja Makrons runā visas Eiropas vārdā un tās nostāja ir, ka ES neizvēlēsies nostāties ASV vai Ķīnas pusē Taivānas jautājumā, tad varbūt arī mums nebūtu jāizvēlas, kurā pusē nostāties,” paziņojis ASV senators Marko Rubio, kas pārstāv Republikāņu partiju Senāta Ārlietu komitejā. “Varbūt mums būtu jāpaziņo, ka mēs koncentrēsimies uz Taivānu un Ķīnas radītajiem draudiem, bet jūs, eiropieši, darbojieties ar Ukrainu,” pavēstījis Rubio. “Mums jāzina, vai Makrons runā tikai savā vai visas Eiropas vārdā,” piebildis senators Rubio.
“Ir grūti saredzēt, kā ES pozīcijas nostiprināja Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas vizīte Ķīnā pagājušajā nedēļā,” intervijā “Politico” izteicies kāds ES diplomāts, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. “Ķīna ne par matu nav mainījusi savu nostāju Krievijas un Ukrainas kara jautājumā un vizītes laikā radīja kontrastu divu Eiropas līderu attieksmē, pat šķietami piesaistot auditoriju Pekinas viedoklim par drošību Taivānas šaurumā,” teica ES diplomāts.
“Makrons deva Sji tieši to, ko Sji gribēja: tirdzniecību, lai stiprinātu Ķīnas ekonomiku, vienlaikus šķeļot un padarot Eiropu vājāku Pekinas acīs,” uzskata Džordža Māršala Drošības pētniecības centra profesore Sari Arho Havrena. Vērtējot Makrona izteikumu par ES kā “superlielvalsti”, viņa piebilda, ka “Eiropai trūkst gandrīz visu superlielvalsts atribūtu, izņemot lielu kopējo tirgu”.
Džordža Māršala fonda analītiķis Noā Bārkins uzskata, ka “Makrona paustā pasaules vīzija netiek atbalstīta citās Eiropas galvaspilsētās”. Viņaprāt, “Makrons riskē sašķelt Eiropu un sarežģīt attiecības ar visvairāk transatlantiski orientēto ASV administrāciju, kādu esam redzējuši daudzos gados”. Vairāki analītiķi uzskata, ka jautājums jāvērtē plašāk: vai Eiropas alianse ar ASV aprobežojas ar Eiropu vai arī ir paplašināma uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu. Francijas bijušais vēstnieks ASV Žerārs Aro uzskata, ka ES un ASV alianse neietver Āziju.
