Ķīna kļūst par diplomātijas lielvalsti 0
Ja valsts diplomātisko ietekmi varētu mērīt pēc tās vēstniecību skaita ārzemēs, tad Ķīnu varētu uzskatīt par diplomātijas lielvalsti, jo tās vēstniecību un citu diplomātisko pārstāvniecību skaits ārzemēs apsteidzis ASV vēstniecību skaitu.
Kā aplēsuši Sidnejas domnīcas “Lowy Institute” pētnieki, Ķīnai šobrīd ir 276 diplomātiskās pārstāvniecības pasaulē, par trim vairāk nekā ASV.
Ķīnai un ASV ir vienāds vēstniecību skaits, taču Pekinai ārzemēs ir vairāk konsulātu nekā Vašingtonai, liecina izdevuma “Global Diplomacy Index” jaunākie dati. Austrālijas analītiķi uzskata, ka plašais diplomātisko pārstāvniecību tīkls liecina par Ķīnas augošajām starptautiskajām ambīcijām. Pēc Ķīnas un ASV trešā valsts ar sazarotāko vēstniecību tīklu ir Francija, kurai ir 267 vēstniecības un konsulāti. Pēc diplomātisko pārstāvniecību skaita ārzemēs ceturtajā vietā ir Japāna, bet piektajā – Krievija.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sāka spodrināt savu kā globāla mēroga politiķa tēlu tūlīt pēc kļūšanas par valsts galvu 2012. gadā, cenšoties izvirzīt Pekinu pasaules politikas un ekonomikas centrā.
“Parasti konsulāti veicina ekonomisko sadarbību starp valstīm, vēstniecībām uzturot politiskos kontaktus,” intervijā raidsabiedrībai CNN atzīmē domnīcas “Lowy Institute” pētniece Bonija Bleja. “Mūsu pētījumi liecina, ka Ķīnas konsulātu tīkls ārzemēs veiksmīgi atbalsta Pekinas ekonomisko ekspansiju,” secina Bleja. Viena no Ķīnas prezidenta Sji pazīstamākajām ierosmēm ir tā dēvētā Joslas un ceļa iniciatīva, piedāvājot aizdevumus milzīgu infrastruktūras objektu būvei ārvalstīs, lai veicinātu Ķīnas eksporta preču plūsmu.
Ķīnai izvēršot diplomātisku un ekonomisku ekspansiju, ASV šajās jomās atpaliek, atzīmē CNN.
Kopš nākšanas pie varas 2017. gadā prezidents Donalds Tramps ir ievērojami samazinājis ASV Valsts departamenta budžetu, noplicinot ārpolitisko dienestu. Daudzi svarīgi diplomātiskie posteņi joprojām nav aizpildīti, ASV medijiem brīdinot, ka Trampa administrācijas darbība kaitē ASV interesēm.
“Spēcīgas diplomātiskās infrastruktūras veidošana ir pirmais praktiskais solis valsts diplomātiskās ietekmes stiprināšanai,” vērtē Bonija Bleja.
Viņasprāt, “Ķīnas gadījumā ir skaidrs, ka tās diplomātiskajā infrastruktūrā ir ieguldīta liela nauda, kas kalpo Pekinas starptautisko ambīciju vairošanai”. Analītiķi atzīmē, ka Ķīnai ir pārstāvniecību rekordskaits ārvalstīs, taču pašmājās ārzemju vēstniecību ir mazāk.
Šogad ASV ir izvietotas 342 vēstniecības un konsulāti, bet Ķīnā ir tikai 256 ārvalstu diplomātiskās misijas. “Kvantitāte ir viena lieta, bet Ķīnas diplomātiskās iesaistes kvalitāte noteiks, vai Pekinai izdosies pavairot tās starptautisko reputāciju un ģeopolitisko sniedzamību,” uzskata Bleja.
Ķīnas diplomātiskā aktivitāte pēdējos gados bijusi īpaši manāma valstīs, no kurām Pekina centās izspiest Taivānas diplomātus: Burkinafaso, Dominikānas Republikā, Salvadorā, Gambijā un Santomē un Prinsipi.
