Ķīna izvērš diplomātisku spiedienu koronavīrusa lietā 0
Līdz ar koronavīrusa pandēmijas uzliesmojumu un straujo izplatību saasinājies propagandas karš, Pekinai cenšoties pārliecināt pasauli par sava viedokļa un Ķīnas politikas pareizību.
Ķīna cenzē ES vēstnieku vēstuli
Attiecības ar Norvēģiju tika iesaldētas uz vairākiem gadiem, kad 2010. gadā Nobela Miera balva tika piešķirta Ķīnas režīma kritiķim un cilvēktiesību aizstāvim Lu Sjaobo. Ķīnas vēstnieks Zviedrijā un viņa kolēģis Francijā vairākkārt kritizējis savas mītnes zemes iekšpolitiku.
Nesen Ķīnas Ārlietu ministrija pieprasīja Igaunijai veikt labojumus tās drošības dienesta ikgadējā ziņojumā, kur atzīmēta Ķīnas izlūkdienesta pieaugošā aktivitāte Igaunijā.
Ķīnas diplomāti apgalvojuši, ka vīruss radies Itālijā, un centušies panākt vācu politiķu uzslavu par Pekinas rīcību krīzes situācijā. Francijā Ķīnas diplomāti publiskā paziņojumā izsmēja liberālo demokrātiju spēju tikt galā ar ārkārtas situāciju.
ES diplomātiskais dienests (ESDD) izteicis nopēlumu ES vēstniekam Pekinā Nikolā Šapuī par piekrišanu Ķīnas prasībai svītrot vairākus teikumus no ES vēstules par abu pušu attiecībām.
ES vēstnieks neesot rīkojies pareizi, piekāpjoties Ķīnas Ārlietu ministrijas spiedienam un atļaujot Ķīnas pusei svītrot atsauci uz koronavīrusa izcelšanos Ķīnā un sekojošo izplatīšanos pasaulē, taču ESDD atzinis, ka arī pēc sava vēstnieka piekāpšanās Ķīnas cenzūrai Nikolā Šapuī “saglabā mūsu uzticību, jo ir izcils eksperts Ķīnas lietās”.
Ķīnas valdošās Komunistiskās partijas rupors laikraksts “China Daily” pagājušajā nedēļā publicēja ES 27 dalībvalstu vēstnieku Ķīnā vēstuli, aicinot uz plašāku sadarbību ar Pekinu, taču tajā nebija atsauces uz faktu, ka nāvējošā pandēmija izcēlās Ķīnā un no turienes izplatījās pasaulē.
ESDD pārstāve Virdžīnija Batu-Henriksone taisnojās, ka “lēmums publicēt vēstuli ar lielu negribību tika pieņemts uz vietas”, piebilstot, ka vēstnieks Šapuī iepriekš nav konsultējies ESDD mītnē Briselē.
ES ārpolitikā trūkst koordinācijas
Ķīnas veiktā ES vēstnieku vēstules cenzūra izraisījusi sašutumu ES diplomātiskajās un politiskajās aprindās, izskanot arī prasībai atsaukt Šapuī no vēstnieka amata, atzīmē izdevums “Politico”.
“Ja vēstnieks tiešām izlēmis uz savu atbildību piekrist cenzūrai, tad viņš nav īstais cilvēks šim darbam un viņam jāatkāpjas,” paziņojis Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs attiecībās ar Ķīnu Reinhards Butikofers, piebilstot, ka “jau sen bijis zināms, ka šis ES vēstnieks Pekinā ir samērā nekritisks”.
Eiropas valstis līdz šim centušās apiet strīdīgos jautājumus par koronavīrusa pandēmiju, lai saglabātu sadarbību ar Ķīnu klimata pārmaiņu jomā un izvairītos no ekonomisko sakaru iedragāšanas. Taču Pekinas uzbrūkošā kampaņa un vēršanās pret jebkuru tās politikas kritiku izraisījusi pretsparu.
Vācijas, Francijas un Itālijas vēstniecības Pekinā ir publiskojušas ES vēstules pilnu tekstu ar atsauci uz koronavīrusa izcelsmi Ķīnā un tālāko izplatību pasaulē.
Apliecinot ES ārpolitikas nesaskaņotību, ESDD Āzijas un Klusā okeāna reģiona nodaļas izpilddirektors Gunārs Vīgands tvitera vēstījumā ir atkārtojis Ķīnas cenzēto vēstules versiju, ESDD pārstāvei turpinot apgalvot, ka “ES joprojām aizstāv brīvu presi un citas cilvēka tiesības un brīvības”.
ES vēstnieku vēstulē nebija pieminētas pārmācības nometnes uiguru apdzīvotajā Siņdzjanas apgabalā, represijas pret demokrātijas aizstāvjiem Honkongā un ārstu trauksmes cēlēju “pazušana”, atzīmē “Politico”.
Daļa analītiķu uzskata, ka Ķīnas vadībā dominē viedoklis, ka Eiropai Ķīna ir vajadzīgāka nekā Ķīnai Eiropa, it īpaši ekonomikas atveseļošanā pēc koronavīrusa pandēmijas.
To netieši apstiprinājis ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas lietās Žuzeps Borels, paziņojot, ka ES (attiecībās ar Ķīnu) jāstrādā “Ķīnas kontekstā, ņemot vērā cenzūru”.