Ķīna ierobežo divu metālu eksportu, kurus izmanto elektronikas ierīcēs un ES uzskata par “stratēģiski svarīgiem” 57
Ķīna ir noteikusi ierobežojumus gallija un germānija eksportam, tādējādi vēl vairāk palielinot spriedzi tirdzniecības attiecībās ar Rietumu partneriem, tā ziņoja ārvalstu medijs “Euronews“.
Gallijs un germānijs ir sudrabaini balti metāli, ko izmanto dažādās elektronikas ierīcēs, piemēram, pusvadītājos, viedtālruņos, spiediena sensoros, tranzistoros un šķiedru optikā, kā arī saules paneļos, kameru objektīvos un kosmosa sistēmās.
Piesaucot “valsts drošības intereses”, Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien, 3.jūlijā, paziņoja, ka uzņēmumiem, kuri plāno šo metālu saturošu produktu eksportu, vispirms būs jāsaņem eksporta licence. Praksē tas nozīmē, ka gadījumā, ja centrālā valdība atteiksies izsniegt šādu licenci, uzņēmumam tiks pilnībā aizliegts šo metālu eksports.
Ķīnas valdība uzskata šos metālus saturošas preces par “divējāda lietojuma” vienībām — šis termins apraksta preces, kuras var izmantot gan komerciāliem, gan arī militāriem mērķiem, un tāpēc tām ir nepieciešama papildu uzraudzība, vēstīja “Euronews”.
Noteikumi būs spēkā no 1.augusta, tā informēja ministrijā.
Negaidītās ziņas no Pekinas novedušas Briseli trauksmes stāvoklī, jo tas notiek laikā, kad Eiropa jau tā visām pūlēm cenšas atradināties no jebkādas komerciālās atkarības no trešajām valstīm.
Šāds Mērķis ir ietverts Kritisko izejvielu likumā (Critical Raw Material Act) — martā pieņemtajā regulā, kas nosaka juridiski saistošus mērķus “stratēģisko” retzemju metālu iekšzemes ieguvei, apstrādei un pēcpārstrādei.
Šis regulas kontekstā gan gallijs, gan germānijs ietilpst kategorijā “stratēģisks”, jo tiek uzskatīts, ka tie spēlē būtisku lomu bloka zaļās un digitālās pārejas nodrošināšanā.
Taču lielākas stratēģiskās komerciālās neatkarības sasniegšana nebūt nav viegls uzdevums: tiek lēsts, ka Ķīna kontrolē 80% no gallija ražošanas un 60% no germānija ražošanas, nodrošinot valstij komfortablu dominējošo stāvokli pasaules piegādes ķēdēs.
„Gallijs un germānijs ir kritiski svarīgi, tie ir būtiski mūsu rūpniecībai, jo īpaši to izmantošanai stratēģiskās nozarēs, kā arī (tādā nozīmē), ka mēs esam atkarīgi no viena piegādātāja,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāvis, reaģējot uz Pekinas lēmumu, sakot, ka tiek veikta iekšējā analīze. Viņš atklāti apšaubīja Ķīnas “nacionālās drošības” apsvērumus, kuri formāli izmantoti, lai attaisnotu šādu rīcību, un mudināja Ķīnu balstīt savu tirdzniecības politiku uz “skaidri formulētiem drošības apsvērumiem” saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām.
“Komisija ir nobažījusies, ka šādi Ķīnas noteiktie eksporta ierobežojumi nekādi nav saistīti ar nepieciešamību aizsargāt globālo mieru un stabilitāti, vai arī nodrošināt no Ķīnas noslēgto starptautisko līgumu izrietošo saistību izpildi,” sacīja pārstāvis, tomēr atsakoties jebkādi komentēt iespējamos Eiropas Savienības (ES) pretpasākumus.
Jaunais strīds atklāj jaunu lappusi arvien sīvākajā tehnoloģiju sacensībā, kas ir pretnostatījusi gan ASV, gan arī mazākā mērā Eiropu, pret Ķīnu.
Vašingtona vēlas, lai tās sabiedrotie stingri ierobežotu vai pilnībā aizliegtu progresīvu elektronisko komponenšu nonākšanu Ķīnas tirgū, lai tādējādi neļautu Pekinai nodrošināt globālo tehnoloģiju pārākumu un izaicināt Rietumu noteikto starptautisko kārtību.
Nīderlande šogad kļuva par pirmo ES valsti, kas izlēmīgi vērsusies pret Ķīnu, nosakot stingrus ierobežojumus pusvadītāju iekārtu eksportam, kuras pasaulē ekskluzīvi ražo tikai Nīderlandes uzņēmums ASML. Šādi Nīderlandes noteiktie eksporta ierobežojumi, kuri vēlāk daļēji iedvesmoja Eiropas Komisiju izstrādāt savu pirmo ekonomiskās drošības stratēģiju, pagājušajā nedēļā tika vēl vairāk paplašināti.
Tikmēr plašsaziņas līdzekļu ziņojumi liecina, ka ASV apsver jaunus ierobežojumus mākoņskaitļošanas pakalpojumu un mākslīgā intelekta pusvadītāju eksportam uz Ķīnu.
Notikumu virzība liecina, ka Pekina ir gatava izmantot savu dominējošo stāvokli reto metālu tirgū, lai atriebtos pret Rietumu sabiedroto “politizēto” tirdzniecības kontroli. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mao Ning tomēr noliedza jebkādus “aci pret aci” pasākumus un aizstāvēja tās noteiktos ierobežojumus gallija un germānija eksportam.
“Ķīna vienmēr ir apņēmusies nodrošināt globālās rūpniecības un piegāžu ķēžu drošu un stabilu funkcionēšanu, un tā vienmēr ir ieviesusi godīgus, saprātīgus un nediskriminējošus eksporta kontroles pasākumus,” teica Mao Nings. “Ķīnas valdības veiktā attiecīgo preču eksporta kontrole saskaņā ar likumu ir izplatīta starptautiska prakse, un tā nav vērsta uz kādu konkrētu valsti,” viņš piebilda.
