“Jums vajadzētu pamosties no saviem sapņiem!” ASV neveiksme Afganistānā iepriecina Ķīnu 17
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ASV un tās sabiedroto steidzīgās aiziešanas no Afganistānas, talibu kaujiniekiem atgūstot varu pēc 20 gadus ilgušā kara, Ķīnā valdošās Komunistiskās partijas rupors laikraksts “Global Times” pavēstījis, ka kara gadījumā ASV “pametīs” arī Taivānu.
Ķīna grib pārņemt Taivānu
Ķīnas valdības rupors reaģējis uz Kabulas krišanu talibu kaujinieku rokās ar paziņojumu, ka krīze Afganistānā ir smagi iedragājusi ASV “hegemoniju”, liekot saprast, ka tādiem ASV sabiedrotajiem kā Taivāna vajadzētu uzmanīties, uzticoties ASV, atzīmē ASV ziņu vietne “CNSNews”.
“Talibu ātrā uzvara ir samulsinājusi ASV, iedragājot tās tēlu un augstprātību,” teikts Ķīnas Komunistiskās partijas izdevuma ievadrakstā. Laikraksts salīdzina ASV attiecības ar Afganistānu un Taivānu un secina: “Ja ASV pameta Afganistānu, tad Taivānā valdošajai un tās neatkarību atbalstošajai Demokrātu progresīvajai partijai (DPP) vajadzētu pamosties no saviem sapņiem.”
Ķīnas kompartijas valdība, kas nekad nav pārvaldījusi Taivānu, uzskata salu valsti par Ķīnas teritorijas daļu un izteikusi vēlmi to atgūt, neizslēdzot arī militāra spēka lietošanu.
ASV ir saistības saskaņā ar 1979. gada līgumu ar Taivānu aizstāvēt salu valsts demokrātiju pret neprovocētu agresiju un sniegt militāru palīdzību.
Ķīnas kompartijas izdevums brīdina, ka ASV militāra iejaukšanās Taivānas šaurumā prasītu daudz lielāku apņēmību, nekā Vašingtona apliecināja Afganistānā vai Vjetnamā, un maksātu “milzu cenu”.
“Cik ASV karavīru dzīvību un cik daudz dolāru ASV ziedotu par Taivānas salu?” retoriski jautā Pekinas rupors.
Ķīnas ārlietu ministrs pamāca ASV
Pekinā uzskata, ka ASV neveiksme Afganistānā varētu atvieglot Ķīnai Taivānas atgūšanu.
“No Afganistānas notikumiem viņiem (taivāniešiem) vajadzētu saprast, ka kara gadījumā Taivānas šaurumā salas aizsardzība sabruks dažu stundu laikā un ASV spēki nenāks palīgā, tāpēc DPP varas iestādēm būs ātri jāpadodas, bet dažas augstas amatpersonas varētu bēgt ar lidmašīnu,” raksta “Global Times”.
Kādā citā rakstā “Global Times” citē Ķīnas Ārlietu universitātes mācībspēku, kurš paziņojis, ka ASV aiziešana no Afganistānas bija “brīdinājums Taivānas šķeltniekiem vai drīzāk pareģojums”.
“Global Times” redaktors izsmejošā tvītā pavēstījis, ka Taivānas amatpersonām vajadzētu slepus iepirkt Ķīnas nacionālos karogus, lai varētu tos vēcināt, kad Ķīnas armija ieņems salu.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji ieteicis ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam mainīt politiku pret Afganistānu un Ķīnu, jo kā ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm “Ķīnai un ASV vajadzētu kopā strādāt pasaules problēmu risināšanā, kā to sagaida starptautiskā sabiedrība”.
“ASV vajadzētu izbeigt politisko spiedienu un bezjēdzīgos ierobežojumus pret Ķīnu,” ASV pamācīja Ķīnas ārlietu ministrs.
ASV mediji atzīmē, ka ASV un Ķīnai ir nopietnas domstarpības daudzos jautājumos, tajā skaitā par Honkongu, Taivānu, Dienvidķīnas jūru, Sjiņdzjanu, cilvēktiesībām, tirdzniecību, kiberuzbrukumiem un koronavīrusa pandēmiju.
Atturoties raksturot varas pārmaiņu Afganistānā, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve paziņoja, ka Ķīna atbalsta neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Jūlija beigās Ķīnā uzņemot talibu delegāciju, Ķīna apliecināja gatavību turpināt sadarbību ar Afganistānu.
Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji īpaši atzīmēja, ka Pekina saņēmusi organizācijas “Taliban” vadības solījumu, ka tā neatbalstīs islāmistu separātistus uiguru apdzīvotajā Sjiņdzjanas apgabalā.
Taivāna noraida līdzību ar Afganistānu
DPP likumdevējs Čens Junpens noraidījis līdzību starp Afganistānu un Taivānu, norādot, ka ASV nav militāro spēku salā. “Par Taivānas aizsardzību gādā nacionālā armija, un mēs sadarbojamies ar citu valstu bruņotajiem spēkiem,” teica Čens.
Taivānas premjerministrs Su Dzenčans paziņojis, ka Ķīnai nevajadzētu maldīgi uzskatīt, ka tā varētu viegli ieņemt Taivānu, izmantojot Afganistānas sabrukumu pēc ASV spēku izvešanas. “Taivāna uzbrukuma gadījumā nesabruks kā Afganistāna,” Taivānas valdības vadītāju citē aģentūra “Reuters”.
Pēdējos gados Ķīna pastiprinājusi politisko, militāro un diplomātisko spiedienu pret Taivānu, lai piespiestu to pieņemt Ķīnas suverenitāti.
Jautāts, vai Taivānas prezidents vai premjers bēgtu, ja “ienaidnieks būtu pie vārtiem” kā Afganistānā, premjers Su teica, ka taivānieši nav baidījušies ne no aresta, ne nāves laikā, kad Taivānā bija diktatūra un karastāvoklis.
“Mums jāsargā šī valsts un šī zeme un nav jālīdzinās zināmiem ļaudīm, kas slavē ienaidnieka prestižu un noniecina mūsu apņēmību,” viņš teica.
Taivānas premjera ieskatā, notikumi Afganistānā liecina, ka situācijā, kad valstī ir iekšējs haoss, ārēja palīdzība neko nemaina. “Taivāniešiem ir jātic savai zemei un savai spējai to aizstāvēt,” viņš uzsvēra.
“Mēs sakām ārzemju spēkiem, kas grib iebrukt un sagrābt Taivānu, – neļaujiet sevi maldināt,” piebilda premjers Su, netieši pieminot Ķīnu, kuras kara flote un aviācija pēdējos gados regulāri rīko demonstratīvus manevrus Taivānas tuvumā.
