Ķīna drukā naudu ārvalstīm 0
Ķīna ne tikai ražo ļoti daudz dažādu preču eksportam, bet arī drukā naudaszīmes pēc ārvalstu pasūtījuma. Analītiķi uzskata, ka, Ķīnas valstij piederošajai firmai “China Banknote Printing and Minting Corporation” uzņemoties ārvalstu pasūtījumus naudas drukāšanai, Pekina cenšas paplašināt savu ietekmi pasaules ekonomikā un ģeopolitikā.
Lielākā naudas drukātava pasaulē
Ķīna finansē daudzus milzīgus infrastruktūras projektus vairākos kontinentos. Jaunā Zīda ceļa tīmeklī ir iesaistītas jau 64 valstis, kur tiek veidoti aptuveni septiņi tūkstoši infrastruktūras objektu ar kopējo vērtību aptuveni 900 miljardi dolāru. No šīs summas lielākā daļa ir Pekinas aizdevumi, kas nereti tiek atmaksāti ar banknotēm, kas drukātas Ķīnā pēc parādnieka pasūtījuma. Ja kāda valsts netiek galā ar aizdevuma atmaksu, tā iekrīt parādu slazdā. Eksperti atzīmē, ka Ķīna izmanto ārvalstu finanšu parādus kā sviru stratēģisku priekšrocību iegūšanai. Šāda taktika bijusi sekmīga, ietekmējot Šrilanku, Džibuti, Pakistānu un Klusā okeāna salu valsti Vanuatu.
Kā raksta Honkongā iznākošā avīze “The South China Morning Post” (“SCMP”), valstij piederošās naudas drukāšanas un monētu kalšanas firmas “China Banknote Printing and Minting Corporation” uzņēmumi strādā ar pilnu jaudu, lai izpildītu milzīgo pasūtījumu apjomu. Vairākums pasūtījumu ir no valstīm, kas piedalās tā dēvētajā jaunā Zīda ceļa projektā ar atzariem uz jūras ostām Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Firmas vadības pārstāvis atzinis, ka Ķīnas juaņu banknošu drukāšana ir “maza daļa no pasūtījumiem”. “Vai Ķīna mēģina iegūt savu kaimiņvalstu uzticību, pērkot politisko ietekmi ar finanšu palīdzību?” jautā ietekmīgais laikraksts “SCMP”, kuram līdz šim izdevies saglabāt redakcionālo neatkarību, lai gan Pekinas autoritārais spiediens pēc Honkongas nonākšanas Ķīnas pārvaldībā 1997. gadā palielinās.
Naudas drukātavai, kas esot lielākā pasaulē un kuras galvenā mītne atrodas Pekinā, ir vairāk nekā desmit stingri apsargātas rūpnīcas, kur 19 000 darbinieku ražo naudaszīmes un monētas. ASV Federālā gravēšanas un drukāšanas biroja divās rūpnīcās strādā desmitā daļa no Ķīnas firmā nodarbināto skaita. Pasaules otrajā lielākajā naudas drukātavā “De La Rue” Britānijā nodarbināti 3100 strādnieku.
Piedāvā modernas drošības tehnoloģijas
Vairāk nekā simt gadus pasaules naudas drukāšanas tirgū dominēja rietumvalstu firmas: Britānijas “De La Rue”, kam ir klienti 140 valstīs, un Vācijas “Giesecke & Devrient”, kas apkalpo vairāk nekā 60 valstis. Britu firmas “De La Rue” vērtējumā,
Ķīnas kompānijai “China Banknote Printing and Minting Corporation” tagad pieder trešā daļa no pasaules naudas drukāšanas tirgus, jo tā var piedāvāt modernas drošības tehnoloģijas lētāk nekā Rietumu konkurenti. Intervijā laikrakstam “SCMP” firmas “China Banknote Printing and Minting Corporation” prezidents Lu Gidžens atzinis, ka Ķīna sākusi ārzemju naudas drukāšanu tikai pirms dažiem gadiem, kad sākās jaunā Zīda ceļa projekta īstenošana. Taizeme, Nepāla, Bangladeša, Šrilanka, Malaizija, Indija, Brazīlija un Polija ir dažas no valstīm, kas noslēgušas vienošanos par savas naudas drukāšanu Ķīnā, kur to var paveikt lētāk. Vairākas valstis, kas noslēgušas līgumus par savas naudas drukāšanu Ķīnā, nav vēlējušās publiskot informāciju par šiem darījumiem, bažījoties par reakciju pašmājās sakarā ar varbūtēju nacionālās drošības apdraudējumu, teica Ķīnas rūpnīcas pārstāvis. Ķīnā pēdējos gados pieaugusi maksājumu kārtošana ar dažādām elektroniskajām ierīcēm, ievērojami samazinot papīra naudaszīmju lietošanu. Pēc vērienīgā jaunā Zīda ceļa projekta izvēršanas 2013. gadā vairāk nekā 60 valstīs Ķīnas lielākajā vērtspapīru ražošanas fabrikā Baodingā Hebejas apgabalā darbs atsācies vairākās maiņās. Naudaszīmju papīram, kas tiek izgatavots no smalkas kokvilnas un lina šķiedrām, jābūt ļoti kvalitatīvam. Tehniski ļoti sarežģītas ir arī naudaszīmju iespiedmašīnas, kur tiek lietoti īpaši palīglīdzekļi, lai novērstu varbūtējus viltojumus.
Pekinas Tehnoloģijas institūta profesors Hu Sjindu uzskata, ka ārzemju pasūtītājam jāuzticas Ķīnas valdībai, atļaujot tai drukāt savu naudu. “Nauda ir valsts suverenitātes simbols,” Sjindu citē laikraksts “SCMP”. Viņaprāt, “naudas drukāšana citām valstīm ir svarīgs solis uzticības veidošanā”.
