Šāda atkarība satrauc Ķīnas vadītājus 22
Ķīnas valstsvīri un biznesmeņi baidās, ka piegādes varētu pārtraukt politiski satricinājumi vai konkurentu, piemēram, ASV, spiediens. Cīņa par šiem būtiskajiem derīgajiem izrakteņiem ir “jauna stratēģiskās konkurences fronte starp pasaules lielvarām”, apgalvo Ķīnas nacionālais izlūkdienests. Ķīnas amatpersonas dažus metālus vērtē līdzvērtīgi jēlnaftam un dabasgāzei.
Dziļūdens ieguve sola uzticamu piegādi. Un tas notiks starptautiskajos ūdeņos, ārpus citu valstu suverēnās varas. 2016. gadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja, ka viņa valstij vajadzētu pieķerties okeāna “slēptajiem dārgumiem”. Šim nolūkam Ķīna ir pavadījusi vairākus gadus, veidojot ietekmi Starptautiskajā jūras gultnes pārvaldē, kurai saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju ir jurisdikcija starptautiskajos ūdeņos. Šo pārvaldi lielākoties finansē tās dalībvalstis, un Ķīna tai piešķir visvairāk naudas.
Pagājušā gada sanāksmēs dažas valstis mēģināja noteikt moratoriju dziļjūras ieguvei, taču tas neizdevās, galvenokārt Ķīnas spiediena dēļ. Kopumā jau izsniegta 31 licence, kas ļauj tās īpašniekiem veikt derīgo izrakteņu izpēti, gatavojoties komercdarbībai. Trīs Ķīnas uzņēmumiem — China Ocean Mineral R&D Association, China Minmetals un Beijing Pioneer Hi-Tech Development — pieder piecas licences. Tas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij. Ķīnas licences attiecas uz jūras gultnes reģionu Klusā okeāna austrumu daļā, kurā ir kritisko minerālu daudzums, kas aptuveni atbilst visām Zemes rezervēm.
Izdevums norāda, ka Ķīnai ir lieli mērķi. Ķīnas Minmetals, valstij piederošs gigants, kam ir izpētes licence aptuveni 7,3 miljonu hektāru platībā, ir apņēmies nodrošināt derīgo izrakteņu piegādi, lai palīdzētu “atjaunot Ķīnas nāciju”. Ķīnas uzņēmumiem būs jāpaplašina sava darbība, līdz ar ko tos “nav iespējams izspiest” no globālajām piegādes ķēdēm.
Kas notiek okeāna dibenā
Dziļjūras ieguve ietver liela robota nosūtīšanu uz jūras gultni, lai tas savienotu iegulas ar cauruli. Tas ir sarežģīts process sliktas redzamības un augsta spiediena dēļ. Ķīniešu tehnoloģijas nav gluži progresīvas, taču tam tuvojas. Ja sāksies komerciālā ieguve, Ķīnas uzņēmumi var kļūt par nozares līderiem. Ķīna var uzbūvēt kuģus un robotus ātrāk nekā jebkura cita valsts.
Rakstā atzīmēts, ka tas viss satrauc vides aizsardzības grupas. Dziļais okeāna dibens nodrošina dzīvošanu tūkstošiem unikālu sugu. Pat ar stingriem noteikumiem un atbildīgiem operatoriem kalnrūpniecība var radīt kaitējumu.
