Ķīna droši pastiepusi savas ķetnas uz apslēpto dārgumu pusi pasaules okeānu dzīlēs 22
Okeāna dibenā ir paslēpušās milzīgas niķeļa, vara, kobalta un mangāna rezerves. Šie minerāli ir nepieciešami milzīgos daudzumos, lai elektrificētu pasaules ekonomiku un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, tāpēc uzņēmumi, jo īpaši Ķīnas, jau sen ir vēlējušies tos iegūt. Tikmēr Starptautiskā jūras gultnes institūcija (ANO struktūra) joprojām izdomā veidus, kā regulēt šo vielu ieguvi laikā, kad vides aktīvistu grupas iestājas par pilnīgu aizliegumu. Plašāk par to raksta izdevums Economist.
Dziļūdens ieguves atbalstītāji un kritiķi šos jautājumus apspriež sanāksmē, kas norisinās no 29. jūlija līdz 2. augustam. No vairāk nekā 160 iesaistītajām valstīm dažas ir pat vairāk ieinteresētas diskusijas iznākumā nekā Ķīna.
Pieprasījums pēc šiem svarīgajiem minerāliem līdz 2040. gadam varētu pieaugt vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Un galvenais iemesls tam ir Ķīna. Tā ražo lielāko daļu pasaules saules paneļu, elektromobiļu un akumulatoru, un šīs vielas tai ir nepieciešamas, lai to paveiktu. 2023. gadā tīrās enerģijas nozare nodrošināja 40% no Ķīnas IKP pieauguma. Taču Pekina ir spiesta importēt daudzus svarīgus derīgos izrakteņus – mangāns nāk no Dienvidāfrikas, Gabonas un Austrālijas. Lielākā daļa kobalta nāk no Kongo Demokrātiskās Republikas. Niķelis galvenokārt tiek iegūts no Filipīnām un Indonēzijas.
