Ķīna draud Taivānai: jūras kājniekiem iesaka gatavoties karam 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, apmeklējot Ķīnas kara flotes jūras kājnieku korpusa bāzi Čaožu, teicis karavīriem gatavoties karam, komunistu režīmam izvēršot militāru gatavošanos Taivānas šaurumā un Austrumu un Dienvidķīnas jūrā, kur izveidota virkne mākslīgu salu ar militāriem lidlaukiem.
“Jums jākoncentrē prāts un enerģija, gatavojoties karam un uzturot augstu modrības līmeni,” prezidenta Sji uzrunu karavīriem Čaožu bāzē citē Ķīnas armijas laikraksts. Prezidents Sji, kurš ir arī Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs, uzsvēra, ka “jūras kājniekiem jāuzņemas svarīgais uzdevums nodrošināt Ķīnas suverenitāti, drošību, teritoriālo vienotību un aizjūras intereses”. Ķīnas vadītāja teiktais skaidri attiecas uz Taivānu un Dienvidķīnas jūru, atzīmē laikraksts “Taiwan News”.
Runājot par Ķīnas 14. piecgadu plānu, prezidents Sji piebilda, ka tā svarīga sastāvdaļa ir militārās sagatavotības vairošana.
Viņš uzsvēra, ka ir jāsaglabā Ķīnas Komunistiskās partijas “absolūta vadība pār bruņotajiem spēkiem” un jāvelta “cieša uzmanība partijas un armijas vispārējai pārraudzībai, lai nodrošinātu, ka bruņotie spēki ir absolūti lojāli, nevainojami un uzticami”. Ķīnas vadonis teica, ka ir jāturpina “skaistā tradīcija un jāpiešķir sarkanais gēns”, lai radītu militāro kultūru jūras kājnieku korpusā. Viņš aicināja kultivēt kaujas garu un “nebaidīties ne grūtību, ne nāves ar tīģera spēku un vitalitāti”.
Izdevums “The Global Times”, kas pauž Ķīnas valdības viedokli, citē Ķīnas militāros analītiķus, kuru vērtējumā prezidenta Sji jūras kājnieku korpusa bāzes apmeklējums Čaožu liecina, ka valsts “paātrinās gatavošanos jebkuram iespējamam militārajam konfliktam ūdensceļos un salās, piemēram, Taivānas šaurumā un Dienvidu un Austrumu Ķīnas jūrās.
Ķīnas valdības oficiozs arī pieminēja “reģionus ar ievērojamām aizjūras interesēm”, kur pieaugot “ārzemju naidīgo spēku stratēģiskais spiediens”, gan nenosaucot kādu konkrētu valsti.
Taivānas militārie eksperti atzīmē, ka prezidenta Sji vizīte jūras kājnieku korpusa bāzē Čaožu notika laikā, kad Ķīna pastiprinājusi agresīvo militāro spiedienu pret Taivānu, Ķīnas kara lidmašīnām kopš 16. septembra gandrīz katru dienu pārkāpjot Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonu
. Oktobra vidū Ķīna rīkoja militārās mācības Austrumķīnas jūrā un Bohajas jūrā, karakuģiem veicot šaušanu ar kaujas lādiņiem.
Taivāna aicinājusi Ķīnu uz savaldību un apsūdzējusi Pekinu miera apdraudēšanā, kad Ķīnas amatpersona noraidīja jūras robežu Taivānas šaurumā, kas līdz šim lielā mērā tikusi respektēta. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka Taivānas šaurumā neesot nekādas viduslīnijas, jo “Taivāna ir neatņemama Ķīnas sastāvdaļa”. Septembrī vizītē Taivānā bija ieradies augsta ranga ASV diplomāts, ar to izraisot Pekinas dusmas, un Ķīna paziņoja par militārajiem manevriem Taivānas šaurumā.
