A model of a lunar rover that will explore the moon’s surface in an upcoming space mission is seen on display at the China International Industry Fair 2013 in Shanghai on November 5, 2013.  The rover’s designer, Shanghai Aerospace Systems Engineering Research Institute, said the real thing would be lifted aloft by a Long March 3B rocket scheduled to be launched in early December. AFP PHOTO/Peter PARKS
A model of a lunar rover that will explore the moon’s surface in an upcoming space mission is seen on display at the China International Industry Fair 2013 in Shanghai on November 5, 2013. The rover’s designer, Shanghai Aerospace Systems Engineering Research Institute, said the real thing would be lifted aloft by a Long March 3B rocket scheduled to be launched in early December. AFP PHOTO/Peter PARKS
Foto: LETA/AFP

Ķīna demonstrē savu Mēness robota modeli 0

Ķīnas Starptautiskajā rūpniecības gadatirgū Šanhajā otrdien izstādīts Mēness visurgājēja modelis, dodot sabiedrībai nelielu ieskatu citkārt lielā slepenībā turētajā kosmosa programmā.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Baidījāmies piestāt pat benzīntankā!” Latviešu ģimene piedzīvojusi trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas, lai glābtu savu bērnu 311
Mājas
Kam patiesībā paredzēti veļas mašīnas atvilktnes 3 nodalījumi, zina vien retais
Kokteilis
FOTO. Kā mainījušies leģendārā seriāla “Ugunsgrēks” aktieri? Daži ar katru gadu izskatās arvien jaunāki!
Lasīt citas ziņas

Zeltainais robots ar sešiem riteņiem un spārnveida saules paneļiem pirmajā izstādes dienā piesaistīja plašu apmeklētāju uzmanību.

Šanhajas Kosmosa inženierzinātnes institūts, kas izstrādājis šo tehniku, atklāja, ka oriģināls tiks palaists kosmosā decembra sākumā ar raķeti “Long March 3B”. Plānots, ka robots veiks Mēness virsmas izpēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Institūts, kas ir kompānijas “China Aerospace Science and Technology Corp.” apakšstruktūra, apgalvo, ka viņiem izdevies panākt vairākus būtiskus uzlabojumus, tostarp jaunais robots esot aprīkots ar autonomu navigācijas sistēmu un zinātniekiem izdevies panākt labāku riteņu saķeri ar zemes virsmu, kā arī tas spēj uzbraukt līdz pat 30 grādu slīpās augstienēs un pārvietoties ar ātrumu līdz pat 200 metriem stundā.

Lai izvēlētos vārdu jaunajam visurgājējam, Ķīnas ziņu aģentūra “Siņhua” sākusi aptauju internetā.

Ķīna kosmosa izpētes jomā vēl nav guvusi tik lielus panākumus kā ASV un Krievija, taču tās kosmosa programmai ir ambiciozi mērķi, tostarp aizsūtīt astronautus uz Mēnesi un līdz 2020.gadam uzbūvēt orbitālo staciju.

2003.gadā Ķīna kļuva par trešo valsti pēc ASV un Krievijas, kas nosūtījusi cilvēku kosmosā, kad astronauts Jans Līvejs kosmosa misijas “Šeņdžou 5” laikā 14 reizes apriņķoja Zemes orbītu.

Pērnajā jūnijā ķīniešu astronauti pirmo reizi manuālā režīmā veica sava pilotējamā kosmosa kuģa “Šeņdžou 9” saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju “Tiaņgun-1”, kas kosmosā tika nogādāta 2011.gada septembrī.

Tas bija pirmais Ķīnas pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2008.gada septembra un kopumā ceturtais.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.