Ķīna briedē militāros muskuļus 0
Ķīnas izdevumi aizsardzībai šogad pieaugs par 7,5 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, liecina ziņojums par valsts budžetu, kas publiskots Ķīnas parlamenta gadskārtējā sesijā.
Kaimiņvalstis bažījas par Ķīnas bruņošanos
Ķīnas militārais budžets, kas šogad noteikts 1,19 triljonu juaņu (177,5 miljardi dolāru) apjomā, tiek uzmanīgi vērots pasaulē, jo var dot mājienus par Ķīnas stratēģiskajiem nodomiem bruņoto spēku modernizācijā, veidojot radariem neredzamus iznīcinātājus, lidmašīnu bāzes kuģus un pretpavadoņu raķetes, atzīmē aģentūra “Reuters”. Šā gada militārā budžeta pieaugums apsteidz ekonomiskās augsmes plānu, kas noteikts no 6,0 līdz 6,5 procentiem.
“Mēs īstenosim jaunajai ērai atbilstošu militāro stratēģiju, stiprinot militāro apmācību kaujas apstākļos un stingri aizsargājot Ķīnas suverenitāti, drošību un attīstības intereses,” uzrunā parlamentā teica Ķīnas premjerministrs Li Kecjans. “Mēs turpināsim militārās un civilās jomas integrācijas stratēģiju un paātrināsim centienus veikt inovācijas ar aizsardzību saistītajās zinātnes un tehnoloģijas jomās,” piebilda Ķīnas valdības vadītājs.
Ķīnas bruņošanās ir satraukusi tās kaimiņvalstis, īpaši steidzami veiktā militarizācija Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrās, kur Pekinai ir teritoriāli strīdi ar Vjetnamu, Filipīnām un Taivānu, ko Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu un neizslēdz spēka lietošanu tās atgūšanai. Ķīnas aizsardzības budžetā nav dots tā sadalījums, kas liek bažīties par Pekinas nodomiem un vairo reģionālo spriedzi.
“Ķīna ir strauji palielinājusi aizsardzības izdevumus jau vairākus gadus, un Japāna gribētu redzēt lielāku atklātumu tās aizsardzības politikā un bruņoto spēku modernizācijā,” paziņojis Japānas valdības pārstāvis Jošihide Suga. “Mēs turpināsim vērīgi pārraudzīt situāciju un tajā pašā laikā centīsimies iesaistīt Ķīnu drošības dialogā, lai iegūtu skaidrību,” viņš teica.
Ķīna slēpj reālos militāros izdevumus
Ķīnas aizsardzības izdevumi ir otrie lielākie pasaulē pēc ASV, kur šā gada aizsardzības budžets paredzēts 750 miljardu dolāru apjomā. Militārie eksperti atzīmē, ka Ķīnas aizsardzības budžetā, iespējams, ir samazināti Tautas atbrīvošanas armijas, kas ir lielākā pasaulē, reālie militārie izdevumi, kas strauji pieauguši, īstenojot prezidenta Sji Dzjiņpina bruņoto spēku plašo modernizācijas programmu. Rietumu analītiķi uzskata, ka Ķīnas militārais budžets varētu būt 40–50 procentus lielāks par oficiāli paziņoto.
“Ķīna neeksportē revolūciju, badu vai nabadzību un neiejaucas citu valstu iekšējās lietās. Tad kāds pamats ir runāt par Ķīnas draudiem?” teikts komentārā Ķīnas armijas oficiālajā ziņu vietnē.
“Ķīna ilgu laiku ir apgalvojusi, ka tās bruņotie spēki ir valsts robežu aizsardzībai, taču pēdējos gados šī definīcija ir paplašinājusies,” secina Austrālijas Nacionālās universitātes Stratēģisko un aizsardzības pētījumu centra eksperts Sams Rogevens. “Rietumos ļoti gribētu zināt, kādiem nolūkiem paredzēts militāro izdevumu palielinājums, it īpaši, ja tas lietots bruņoto spēku pārvietošanai lielā attālumā,” viņš teica.
Kopš 2014. gada Ķīna ir uzbūvējusi vairāk zemūdeņu, karakuģu un tehnisko peldlīdzekļu nekā kopējais kuģu skaits, kas šobrīd ir Vācijas, Indijas, Spānijas, Britānijas un Taivānas kara flotēs, liecina Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta apkopotie dati.
