Ķīnā izveidotas musulmaņu “pārmācības skolas” 0
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas apsūdz Ķīnu vairāk nekā viena miljona etnisko musulmaņu piespiedu ievietošanu cietumiem līdzīgās “pārmācības skolās” Sjindzjanas apgabalā valsts ziemeļrietumos, kur dzīvo galvenokārt uiguru nacionālā minoritāte.
Ķīnas amatpersonas apgalvo, ka tās esot “arodskolas”, lai pāraudzinātu cilvēkus, ko ietekmējušas “ekstrēmiskas noslieces”.
Ziņu aģentūras AFP žurnālisti, kas caurskatījuši vairāk nekā 1500 publiski pieejamu Ķīnas valdības dokumentu, secinājuši, ka šie “mācību centri” drīzāk atgādina cietumus nekā skolas. Tūkstošiem apsargu, kuru aprīkojumā ir asaru gāze, apdullināšanas ieroči un nūjas ar dzelkšņiem, modri uzmana “studentus”, kas tiek turēti telpās, ko apvij dzeloņstieples un novērošanas videokameras.
Kā atzīmē AFP, reālā situācija krasi atšķiras no Ķīnas valdības propagandas, kas apgalvo, ka “arodskolās” Sjindzjanā, kur dzīvo vairākums Ķīnas etnisko uiguru un citu musulmaņu minoritāšu, tiekot sniegta “bezmaksas izglītība un arodapmācība”, lai vērstos pret separātisma, terorisma un reliģiskā ekstrēmisma izplatību.
Cilvēktiesību aizstāvji apsūdz Pekinu uiguru, kazahu un citu Sjindzjanas apgabalā dzīvojošo etnisko mazākumtautību masu ieslodzīšanā un represijās. Aizturēšanas un tā dēvētajās pāraudzināšanas nometnēs, kur ieslodzītie pakļauti intensīvai politiskai indoktrinācijai un fiziskai varmācībai, esot ievietoti aptuveni 1,1 miljons cilvēku, liecinājuši bijušie ieslodzītie. ”
Tā nav slikta izturēšanās (pret aizturētajiem), bet profesionālas apmācības un izglītošanas centru izveidošana,” retā intervijā ārzemju žurnālistiem apgalvoja Ķīnas Valsts padomes informācijas nodaļas cilvēktiesību biroja sabiedrisko attiecību direktors Li Sjaodzjuns. “Iespējams, jūsuprāt, tas nav labākais veids, bet varbūt tas ir nepieciešamais veids, kā vērsties pret islāmisko vai reliģisko ekstrēmismu, ar kuru Rietumi netiek galā,” viņu citē aģentūra “Reuters”.
ANO aicinot Pekinu pārtraukt etnisko minoritāšu patvaļīgu aizturēšanu Sjindzjanā.
Ķīnas amatpersonas no šādu faktu noliegšanas pievērsušās mēģinājumiem attaisnot savu rīcību. Ķīnas Ārlietu ministrijas runasvīrs, atbildot uz organizācijas HRW ziņojumu, pavēstījis, ka “Sjindzjanā īstenotie pasākumi ir domāti stabilitātes, attīstības un solidaritātes uzlabošanai, vēršoties pret etnisko separātistu aktivitātēm, vardarbību un terorismu”.
Ķīnas varas iestādes izvērsušas represiju politiku Sjindzjanā pēc vietējo iedzīvotāju nemieriem 2009. gadā pret Pekinas centieniem likvidēt uiguru kultūrvēsturisko mantojumu. Masu protestos Sjindzjanas administratīvajā centrā Urumči toreiz gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, kurus nogalināja Ķīnas karavīri.
Kā britu medijiem liecinājuši divi pārmācības nometnes bijušie ieslodzītie, viņi piespiesti mācīties ķīniešu valodu, dziedāt patriotiskas dziesmas un studēt Ķīnas Komunistiskās partijas propagandas materiālus. Viņiem netika mācīta nekāda aroda prasme, raksta avīze “The Guardian”.
Kā atzīmēts cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” (HRW) ziņojumā,
pārmācības un aizturēšanas nometnēs ieslodzītajiem par neklausīšanu apsargiem likts valkāt apģērbu ar metāla āķiem, kas neļauj pakustēties, liegts ēdiens un nav ļauts gulēt.
Kāda Sjindzjanas pašvaldība pārmācības skolas vajadzībām iepirkusi nevis mācību līdzekļus, bet gan 2768 policistu nūjas, 550 lopu elektrisko pātagu, 1,367 rokudzelžus un 2792 kārbas ar piparu aerosolu.
“Centros jāmāca kā skolā, bet tie jāpārrauga kā militāra iestāde un jāapsargā kā cietums,” kādā dokumentā citēts Sjindzjanas apgabala partijas komitejas sekretārs Čens Dzjanguo. Citā dokumentā uzsvērts: “Lai izveidotu jaunus, labākus Ķīnas pilsoņus, centros pirmām kārtām jāsarauj viņu (uiguru) saikne ar senčiem, jāiznīcina viņu saknes, jāsagrauj viņu sakari un viņu izcelsme.”
