Ķīna apklusina “sikspārņu profesori” jeb koronavīrusa patiesības līkloči 4
Ķīnas varas iestādes apzināti noklusējušas virusoloģes Ši Čžengli, kura vada biodrošības laboratoriju Uhaņas Virusoloģijas institūtā, pētījumus par koronavīrusa izcelsmi un ģenētisko sastāvu, kuru savlaicīga publiskošana būtu paātrinājusi Covid-19 slimības atklāšanu un vakcīnas izstrādi.
Cenšas slēpt informāciju par epidēmijas izcelsmi
Ši Čžengli, dēvēta par “sikspārņu profesori”, vairākus gadu desmitus pētījusi dažādus koronavīrusa paveidus. Izmantojot agrākās zinātniskās iestrādes, viņa izskaitļoja jaunā koronavīrusa ģenētisko sastāvu, taču institūta vadība pēc augstāka politiska rīkojuma liedza publiskot šo informāciju, atzīmē britu laikraksts “The Daily Mail”.
Profesore atklāja, ka jaunais koronavīruss ir līdzīgs vīrusam SARS, elpošanas ceļu slimībai, kas izcēlās Ķīnā 2002. gadā un izraisīja epidēmiju vēl 33 valstīs. Saņēmusi rīkojumu “no augšas” (Ķīnas Komunistiskās partijas vadības), Uhaņas Virusoloģijas institūta direktore Jandzi Vana e-pasta vēstulē visiem institūta darbiniekiem aizliedza atklāt jebkādu informāciju par jauno slimību.
Kā liecina sociālajos medijos noplūdināts fragments no viņas vēstules, direktore brīdināja, ka “neatbilstoša un neprecīza informācija var izraisīt vispārēju paniku”.
Mediji Honkongā uzskata, ka brīdinājums varētu attiekties uz astoņiem ārstiem, kas brīdināja vietējos iedzīvotājus par epidēmijas apdraudējumu, taču tika arestēti. Vana paziņoja, ka Nacionālā veselības komisija “nepārprotami pieprasa, lai visi testi, klīniskie dati, pārbaužu rezultāti un secinājumi saistībā ar epidēmiju netiktu izvietoti sociālo mediju vietnēs vai izpausti jebkuram preses izdevumam, izņemot valdības oficiālos izdevumus”.
Pēc astoņām dienām kāda Šanhajas slimnīcas profesora vadīta ārstu grupa, analizējot ar koronavīrusu inficēta pacienta pārbaužu rezultātus, publicēja vīrusa ģenētisko sastāvu atklātas pieejamības sociālajā vietnē. Pēc divām dienām profesora laboratorija tika slēgta “remonta dēļ”. Ķīniešu zinātniece Ši Čžengli, kuru uzskata par vienu no pasaules vadošajiem ekspertiem koronavīrusu jomā, tika apklusināta, neļaujot publiskot pētījumu par jaunā koronavīrusa ģenētisko sastāvu, kas ir ļoti svarīgi diagnozes noteikšanai un vakcīnas izstrādei.
Šāda rīcība vairo bažas par Ķīnas vēlmi noslēpt informāciju par epidēmiju, kas izcēlās Uhaņas pilsētā.
Ķīnas politikas kritiķi uzskata, ka Komunistiskās partijas vadības rīkojums ievērot slepenību liedza ierobežot epidēmiju, pirms tā izplatījās pasaulē.
Sazvērestības teorijas neizzūd
Profesore Ši Čžengli daudzus gadus pavadījusi ekspedīcijās, attālās kalnu alās cenšoties iegūt šūnu paraugus no tur mītošajiem sikspārņiem, ko uzskata par dažādu vīrusu nēsātājiem. Pagājušā gada beigās virusoloģe tika steidzami atsaukta savā augstākās slepenības laboratorijā Uhaņā, jo pilsētā sāka izplatīties dīvaina elpošanas ceļu slimība.
Profesore Ši atklāja, ka to izraisa jaunais koronavīruss, un jau pēc trīs dienām noteica tā ģenētisko sastāvu. Viņas vadītā pētnieku grupa atklāja, ka vīruss ir līdzīgs SARS paveidam un saistīts ar pakavveida sikspārņiem, kas mīt alās Ķīnas dienvidos. Sikspārņus saista ar vairākām epidēmijām, kas izcēlušās pēdējos gadu desmitos. Pētījumā atklāta SARS vīrusa saikne ar sikspārņiem ar civetkaķu starpniecību, kas Ķīnā tiek lietoti uzturā.
14. janvārī viņas pētījumā tika apstiprināts, ka jaunais koronavīruss var pāriet no cilvēka uz cilvēku, taču Pasaules veselības organizācija savā paziņojumā atbalstīja Ķīnas valdības pausto noliegumu par vīrusa transmisiju. Sazvērestības teoriju par vīrusa mākslīgu izveidošanu uzjunda fakts, ka Uhaņā atrodas Virusoloģijas institūts, kur
augstākās bioloģiskās drošības laboratorijā tiek glabāta vīrusu banka, kurā ir vairāk nekā 1500 nāvējošu vīrusu paraugu.
Covid-19 genoma ģenētiskā struktūra tika atklāta Junnaņas apgabala alās mītošajos sikspārņos, lai gan sākotnēji tika uzskatīts, ka koronavīruss nokļuvis cilvēku organismā no dzīvniekiem Uhaņas tirgū. Eksperimenti ar sikspārņiem Virusoloģijas institūtā, kura ēka atrodas pārdesmit kilometru no Uhaņas tirgus, vairoja aizdomas, ka laboratorija, nevis tirgus ir sākotnējais vīrusa noplūdes avots.
Profesore Ši Čžengli Ķīnas sociālajos medijos tika pakļauta asiem uzbrukumiem un lamāta kā “visa ļaunuma māte”, jo Ķīnas vadībai vajadzēja atrast grēkāzi, kam uzvelt vainu par pandēmiju, kas nogalinājusi tūkstošiem cilvēku un iedragājusi pasaules ekonomiku. Intervijā žurnālam “Scientific American” profesore Ši Čžengli kategoriski noraidījusi šādas apsūdzības.
Lai gan līdz šim iegūtie pierādījumi liecina, ka Covid-19 netika radīts kādā no Uhaņas laboratorijām, taču tas varēja izkļūt no telpas analīžu gaitā, uzskata ASV biodrošības eksperts Ratgersa universitātes profesors Ričards Ibraits. Viņš paziņojis, ka ir redzējis pierādījumus, ka zinātnieki Uhaņas laboratorijās pētījuši vīrusus, ievērojot tikai otro drošības līmeni, nevis ieteikto ceturto, pieļaujot minimālu aizsardzību pret laboratorijas darbinieku inficēšanos.
“Vīrusu analīze un izolācija, neievērojot visstingrākās aizsardzības prasības, nozīmē ievērojamu varbūtējas inficēšanās risku laboratorijas darbiniekiem un tālāku izplatīšanos,” brīdina profesors Ibraits. Viņš secinājis, ka līdz šim iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka koronavīruss nav radīts laboratorijā, bet neizslēdz incidenta iespēju laboratorijā.
Grib caurskatīt visus pētījumus par koronavīrusa izcelsmi
Gao Ju, ķīniešu žurnālists, kurš pirms nedēļas tika atbrīvots pēc 76 karantīnā Uhaņā pavadītām dienām, paziņojis, ka profesores Ši Čžengli vadītā pētnieku grupa pabeidza jaunā koronavīrusa ģenētiskā sastāva izpēti 2. janvārī, taču pētījuma rezultāti tika noklusēti.
Ķīnas varasiestāžu ierēdņi ir pieprasījuši tiesības caurskatīt visus zinātniskos pētījumus par jaunā koronavīrusa izcelsmi pirms to publiskošanas.
Divu Ķīnas universitāšu tīmekļa vietnēs nesen tika publiskoti un tad izņemti materiāli, kuros apspriesti varas iestāžu jaunie norādījumi iesniegt visus akadēmiskos pētījumus par Covid-19 valdības ierēdņiem ārkārtas pārbaudei pirms to publicēšanas, atzīmē laikraksts “The Guardian”.
Londonā izvietotā Ķīnas pētniecības institūta direktors profesors Stīvs Cans uzskata, ka Ķīnas valdība ir vairāk norūpējusies par informācijas kontroli saistībā ar koronavīrusu nekā tā ietekmi uz sabiedrības veselību vai ekonomiku. “Ja šie dokumenti ir autentiski, tie varētu liecināt, ka valdība patiešām grib ļoti stingri kontrolēt informāciju par Covid-19 izcelsmi,” viņš teica intervijā “The Guardian”. Eksperti atzīmē, ka Ķīnas zinātniekiem, kas publicē akadēmiskus pētījumus par citām medicīnas tēmām, nav jāiziet līdzīgs pārbaudes process.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis vakar atkārtoti apgalvoja, ka neesot zinātnisku pierādījumu, ka pandēmiju izraisījušais koronavīruss būtu izveidots vai noplūdis no laboratorijas Uhaņā. Lai ko apgalvotu Ķīna, tā nevar noliegt faktu, ka Uhaņas iedzīvotāji netika brīdināti par epidēmijas izcelšanos sešas dienas, atzīmē aģentūra “The Associated Press”.
Šajā laikā 11 miljonu pilsētā turpinājās masu pasākumi un tūkstošiem cilvēku devās apciemot radiniekus Ķīnā un ārzemēs, lai gan Uhaņas slimnīcas jau pārpildīja koronavīrusa slimnieki. Tikai 20. janvārī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atzina koronavīrusa epidēmijas izcelšanos un Uhaņā un vēlāk visā Hubei apgabalā tika noteikta karantīna.
