Ja ir garšas un smaržas pārmaiņas 0
Dažreiz pacientam mainās garša un oža, mutē var būt metāliska garša. Šīs pārmaiņas nav paliekošas – pēc pāris mēnešiem atgriezīsies normālas sajūtas. Ja nepatīkamā garša rodas tieši ķīmijterapijas zāļu ievades laikā, ieteicams sūkāt aromātiskas, saldas konfektes.
Ja ir slikta dūša un vemšana
Slikta dūša un vemšana nav pēc visu ķīmijterapijas medikamentu lietošanas, kā daudzi domā. Ir zināms, kurš medikaments bieži izraisa vemšanu un kurš nekad nerada šādas sūdzības. Turklāt katrs cilvēks reaģē individuāli – viena un tā pati zāļu kombinācija vienam izraisa nelabumu, bet citam nav nekādu izpausmju.
Visbiežāk pirms ķīmijterapijas ārsts pacientam izraksta speciālus medikamentus, kas mazina sliktu dūšu. Ja nelabums un vemšana turpinās arī pēc speciālo medikamentu lietošanas, par to obligāti jāpastāsta ārstam vai medmāsai, lai tiktu izrakstīti papildu pretvemšanas medikamenti. Dažiem šādās situācijās palīdz ingvers, meditācija, dziļa elpošana un relaksācijas vingrinājumi.
Noteikti jānovērš ar medikamentiem nesaistīti sliktas dūšas izraisītāji faktori:
- jāizvairās no kairinošas produktu smaržas, nepatīkamas smakas;
- jānodrošina miers;
- jāēd viegls ēdiens, nelielām porcijām;
- nav ieteicams uzturā lietot produktus, kas parasti mēdz izraisīt sliktu dūšu.
Būtiski ir novērst sliktu dūšu un vemšanu kādas citas slimības vai ar ķīmijterapiju nesaistītu medikamentu lietošanas dēļ. Ja pacientam ir klepus, kas var veicināt vemšanu, jālieto pretklepus līdzekļi. Ja ir gastrīts, vajadzīgi medikamenti, kas novērš atvilni un dedzināšanu. Ja ir aizcietējumi, jādzer vēdera izeju stimulējoši līdzekļi (laksatīvi), jāēd šķiedrvielām bagāta pārtika, plūmes.
Sliktu dūšu un vemšanu var izraisīt arī citas slimības un medikamenti, tāpēc pacientam ar ārstu jāsaskaņo visu viņam iepriekš izrakstīto medikamentu lietošana, jāpastāsta dakterim par citām slimībām. Tas ir visnotaļ svarīgi, lai noskaidrotu patieso sliktās dūšas un vemšanas iemeslu.
! Nevajag nodarboties ar pašārstēšanos. Nedrīkst atteikties no zālēm vai mainīt devas un lietošanas biežumu, iepriekš nekonsultējoties ar savu ārstu.
Ja zūd apetīte
Ķīmijterapijas kursa laikā var zust apetīte, tomēr jācenšas daudz dzert – vismaz desmit glāzes šķidruma dienā. Ir arī jāēd!
Ieteicamie pasākumi:
- lēnām, caur salmiņu jāmēģina dzert tīru, vēsu ūdeni;
- atsvaidzinoši ir gāzētie dzērieni, ūdens ar citronu, ingveru vai zaļā tēja;
- nedrīkst dzert stipru kafiju – tā var veicināt slāpes;
- jāēd bieži un mazām porcijām, starp maltītēm jāuzkož. Tad pacienti drīkst ēst visu, ko kārojas;
- barība jāuzņem lēnām, ēdienu kārtīgi sakošļājot;
- pēc ēšanas nevajadzētu gulēt, bet gan mierīgi atpūsties, piemēram, pussēdus;
- vakarā pēc ķīmijterapijas zāļu ievades jāietur vieglas vakariņas.
Ja ir šķidra vēdera izeja un aizcietējumi
Šķidra vēdera izeja vai aizcietējumi ir blakusparādības tikai dažiem ķīmijterapijas medikamentiem. Nav standarta medikamenta, ko izmantotu vienmēr, lai to novērstu. Svarīgi dzert daudz šķidruma. Ja rodas vēlme iet uz tualeti lielajās darīšanās, tas jādara nekavējoties. Nedrīkst ciesties!
Ja rodas aizcietējumi vai, tieši otrādi, šķidra vēdera izeja, jāinformē par to savs ārsts, kurš izrakstīs atbilstīgus medikamentus.
Vieglus aizcietējumus var mazināt:
- palielinot šķiedrvielu daudzumu uzturā – ēdot dārzeņus, augļus, graudu maizi, graudaugu izstrādājumus, žāvētas plūmes, kukurūzu, pupiņas, klijas, kviešu dīgstus, miežus;
- palielinot izdzertā ūdens daudzumu līdz 2–3 litriem dienā;
- regulāri (vismaz 30 minūtes ik dienu) nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm (pastaigām, peldēšanu, skriešanu).
- Ieteikumi šķidras vēdera izejas gadījumā:
- jāēd produkti, kuru sastāvā nav daudz šķiedrvielu: baltmaize, nogatavojušies banāni, rīsi, makaroni, nomizoti augļi, jogurts, tvaicēti dārzeņi, vistas gaļa, zivis;
- jāatsakās no šķiedrvielām bagātiem ēdieniem – pupām, pilngraudu maizes, dārzeņiem, sēklām, riekstiem, popkorna, žāvētiem augļiem;
- jāatsakās no karstiem un aukstiem dzērieniem;
- nevajag dzert kafiju un alkoholiskus dzērienus, kā arī ēst saldumus;
- jāizvairās no asām garšvielām;
- jāatsakās no piena un piena produktiem, arī no saldējuma.
Ja ķīmija kaitē ādai un nagiem
Pēc dažu ķīmijterapijas medikamentu ievades pacienta āda var kļūt sausa, jutīga, apsārtusi, savukārt pēc citiem var iekaist plaukstu un pēdu āda. Ja ir šādas sūdzības, pirmā palīdzība jāmeklē pie ārsta.
Var bojāties arī nagi: tie kļūst tumšāki, trauslāki, rodas baltas līnijas, naga virsma var kļūt nelīdzena. Visbiežāk tas notiek ārstēšanas kursa beigās vai dažus mēnešus vēlāk. Pēc tam nagi ataug tādi paši kā iepriekš.
Atsevišķi ķīmijterapijas medikamenti pēc ievades vēnā var izveidot tumšas līnijas pa vēnas gaitu. Citi medikamenti var izraisīt iekaisuma reakciju injekcijas vietā vai pa vēnas gaitu. Tumšās līnijas parasti saglabājas dažus mēnešus, bet iekaisuma reakcijai vajadzētu izzust drīz pēc ārstēšanas kursa. Svarīgi iegaumēt: ja rodas neparasti izsitumi vai asinsizplūdumi, par to obligāti jāinformē ārsts!
Ādas stāvokli iespējams uzlabot, ievērojot šādus ieteikumus:
- jāizmanto labs ādas krēms, kas mazina tās sausumu un jutīgumu;
- ārstēšanas kursa laikā un vairākus mēnešus pēc tam āda var būt jutīgāka pret sauli, ātrāk apdegt. Laikposmā no pulksten 10 līdz 15 jāmēģina palikt ēnā;
- saulainā laikā galvā jāliek cepure ar platām malām;
- jānēsā saulesbrilles, kas simtprocentīgi bloķē ultravioleto starojumu;
- jāvalkā vaļīgs, nepieguļošs apģērbs, kas nav no sintētiska auduma;
- uzturoties saulē, ikreiz jālieto saules aizsargkrēms, kas uz ādas jāuzklāj vismaz pusstundu pirms iešanas ārā.
Ja izkrīt mati
Matu izkrišana (alopēcija) ir bieža ķīmijterapijas blakusparādība, bet ne visi medikamenti izraisa pilnīgu matu izkrišanu. Daži medikamenti veicina matu trauslumu un pastiprina izkrišanu, tāpēc mati var kļūt ļoti plāni. Matu izkrišana ļoti traucē, tomēr tas vienmēr ir īslaicīgs process, jo mati atkal ataug. Dažreiz jaunie mati ir citā krāsā un tekstūrā.
Ne vienmēr galvas rota izkrīt uzreiz, parasti tas notiek dažas nedēļas pēc ārstēšanas kursa sākšanas, bet dažreiz – jau pēc dažām dienām. Apmatojums var izkrist visā ķermenī – uz rokām, kājām, uzacīm, skropstām, padusēm, kaunuma zonas. Ja izkrīt skropstas, var iekaist acis, bet, ja nav deguna apmatojuma, vieglāk var rasties iesnas.
Ja mati kļūst sausi un trausli, par tiem jārūpējas īpaši:
- jālieto pH neitrāls šampūns un matu balzams. Bērnu šampūni varētu būt pārāk sārmaini;
- mati jāmazgā retāk;
- jāizmanto ķemme ar resniem zariem;
- jācenšas iztikt bez matu fēnošanas – tiem jāļauj izžūt dabiski.
Dakteris Viktors Kozirovskis iesaka par ķīmijterapijas blaknēm neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Vislabāko padomu sniegs ārsts.
Mūsu eksperts Viktors Kozirovskis, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas 18. nodaļas virsārsts, onkologs ķīmijterapeits
