– Piemēram, kādiem? 1
– Man ir gadījies uziet produktus, kurus rotā pašu ražotāju izveidots ekomarķējums vai līdzīgs zīmols jau atzītam marķējumam – tas maldina pircējus. Paša ražotāja apgalvojumam, ka viņu produkts ir “eko”, nav nekādas garantijas. Esmu piedalījusies pāris projektos, kur izvērtējām preces gan ar ekomarķējumu, gan bez tā, turklāt arī tādas, kas pretendē, ka ir “zaļas”. Atšķirības starp precēm bez ekomarķējuma nebija.
– Kas vēl, dodoties ķīmisko preču nodaļas virzienā, būtu jāielāgo?
– Daudzus produktus varētu pirkt mazos apjomos vai vispār bez tiem iztikt. Pirms kāda laika Eiropas Savienībā gribēja aizliegt smaržvielu trauciņu izmantošanu tualetes podos to cilvēku dēļ, kuriem rodas alerģiska reakcija. To pašu var teikt par smaržīgajiem mazgājamiem līdzekļiem – ja ir vēlēšanās pēc smaržīgas veļas, labāk ievietojiet skapī kaltētus ziedus. Gaisa atsvaidzināšanas aerosolu vietā vienkārši jāizmazgā un jāizvēdina telpas.
Mums cenšas iegalvot, ka sejas tīrīšanai jālieto losjoni vai micelārie ūdeņi. Neredzu iemeslu, kāpēc tīrs ūdens ir sliktāks par micelāro, kas būtībā tāds vājas koncentrācijas ziepjūdens vien ir.
Mitrās salvetes nav nepieciešamas ikdienas lietošanai, tās labāk noder ceļojumos. Jāatceras, ka bērna āda ir daudz caurlaidīgāka, tāpēc nopietni jāapsver dažādu sintētisku ķīmisku līdzekļu izmantošana. Savam bērnam līdz divu gadu vecumam lietoju tikai šampūnu matu mazgāšanai un arī to tikai reizi mēnesī.
Ražotājiem ļoti pateicīga pircēju grupa ir jaunas māmiņas, jo viņas savam bērnam vēlas vislabāko. Tā reiz “iepirkos”, jo man patīk arī izpētīt jaunus produktus, iegādājoties šķidrumu, ar ko mazgāt augļus, lai samazinātu pesticīdu daudzumu. Vēlāk izrādījās, ka tā sastāvā ir konservanti. Tagad tādu nebūtu pirkusi.
Ķīmisko preču ražotāji pastāvīgi domā, kā pircējus uzāķēt, ar ko viņus varētu ieinteresēt. Mans padoms: jaunus produktus nevajag uzreiz iegādāties – vispirms jāpalasa, jāapdomā, vai tas, ko tev mēģina iestāstīt, patiesi ir tik labs un nepieciešams.
