Ķīlis tiesībsarga aktivitātes nosauc par provokāciju 0
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis tiesībsarga aktivitātes par bezmaksas izglītību uzskata par provokāciju. “Pirmais, ir svarīgi apzināties, ka tā ir provokācija, jo mums ar viņu ir bijusi noruna, kā šo situāciju risināt,” ceturtdien skolotāju konferencē sacīja Ķīlis.
Apmēram 700 skolu direktoru un izglītības pārvalžu vadītāju ceturtdien konferencē pirms jaunā mācību gada sākuma apspriež reformas izglītībā. Viena no aktualitātēm ir bezmaksas izglītība, kā arī skolu un vecāku reakcija uz tiesībsarga Jura Jansona apsolījumu vērsties tiesā, ja skolas vecākiem liks pirkt mācību līdzekļus, jo likumā rakstīts, ka Latvijā mācību līdzekļi ir jānodrošina valstij.
Aģentūra BNS novēroja, ka skolotāji ar aplausiem ceturtdien uztvēra skolas direktoru, kurš publiski paudis viedokli, kāpēc vecākiem mācību līdzekļi jāpērk par savu naudu, nostājoties opozīcijā vecākiem, kas pašlaik uzstāj uz likumā noteikto.
“Sakiet, ko darīt skolu direktoriem? Ko tagad darīt? Vecāki raksta sūdzības, nāk ierakstītas vēstules, tā taču ir mūsu visu problēma,” ministram jautāja Valmieras Valsts ģimnāzijas skolas direktors Jānis Zemļickis, kurš par šo tematu piedalījies arī diskusijā televīzijā.
Ķīlis uzsvēra, ka jāapzinās, ka tā ir “mākslīgi izprovocēta situācija”, un norādīja, ka nevajag aizmirst, ka ir daudz vecāku, kas izprot esošo situāciju, un viņam būtu interesanti uzzināt, kā reaģētu tiesībsargs uz šo vecāku viedokli.
“Jūs varat izklāstīt situāciju vecākiem un lūgt izprast, nolemt, ko darīt. Šogad to nevar atrisināt. Es nopirku savai meitai, kura ies 11.klasē, divas mācību grāmatas. Saprotot, ka varētu to nedarīt, bet novērtējot, ka pārējās 18 grāmatas nav jāpērk. Esmu gatavs novērtēt progresu, kas ir noticis. Šogad tas [mācību līdzekļu pirkšana], visticamāk, ka vēl ir jādara,” atzina ministrs.
Viņš informēja, ka šā gada budžeta grozījumos skolām tiks novirzīti 300 tūkstoši latu un skolās šī nauda kā mērķdotācija pašvaldībām varētu nonākt oktobrī. Tā būs jāiztērē šā gada laikā. Otrs virziens šīs problēmas risināšanai ir mācību līdzekļu digitalizācija. Līdz nākamā gada beigām Izglītības un zinātnes ministrija plāno tikt skaidrībā, ko ietver mācību līdzekļi, kas jānodrošina valstij, un cik tas maksā, informēja Ķīlis.
Ministrs Ķīlis ir nācis klajā ar vairākām reformām izglītībā. Uzrunājot pilno zāli, viņš ceturtdien atzina, ka ne visi piekrīt viņa piedāvātajām izmaiņām.
“Esmu iepazinies ar jaukiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, viena patīkama īpašība – viņi tā vai citādi man nepiekrīt, jo viņiem ir citas domas par pārmaiņām, kas ir vēlamas un nepieciešamas izglītības sistēmā,” neslēpa Ķīlis.
Ministrs skolotājus informēja par izglītības satura attīstību, galvojuma un vaučeru sistēmas izstrādi, kas skolām “nekritīs kā sniegs uz galvas”, mazo un nelielu skolu jautājumu, iekļaujošās izglītības attīstību, lai pārtrauktu “padomju laika praksi atsevišķi nošķirt bērnus”, algu sasaisti ar kvalitāti un citām izmaiņām.
Jau vēstīts – tiesībsargs nācis klajā ar secinājumu, ka skolu prasība vecākiem pirkt mācību līdzekļus ir uzskatāma par iestādes prettiesisku rīcību un vecākiem, saņemot sarakstu ar mācību līdzekļiem, ir tiesības to apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tiesībsarga ziņojumā norādīts – tas, ka vecākiem par saviem līdzekļiem ir jāiegādājas mācību grāmatas, burtnīcas un citi mācību līdzekļi, kas nepieciešami obligātās izglītības ieguvei, ir pretrunā ar Satversmes 112.pantā garantētajām tiesībām bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Tiesībsargs arī uzsver, ka Satversmē iekļautās normas nedrīkst būt deklaratīvas.
