Ķīlis: Pēc algu modeļa ieviešanas vairs nevarēs čīkstēt. Kas par to sakāms skolotājiem? 13
Pēc jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanas, būs augstākas prasības pret skolotāju darbu un viņi vairs nevarēs čīkstēt, aģentūrai BNS pauda bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš norādīja, ka, “ja tagad modeļa ieviešana notiksies un pedagogi patiešām saņems vairāk, tad šajā brīdī palielināsies beidzot arī prasības pret viņu darbu. Tad iznāks, ka šai profesionālajai grupai ir visai nozīmīgs algas pielikums un čīkstēt vairs nevarēs”.
Par galveno modeļa mīnusu Ķīlis nosauca to, ka tajā galvenais ir palicis tikai algas komponents. “Sākumā tas bija domāts kā tāds pedagogu motivācijas modelis. Tur būtu iekšā arī kvalitātes vērtēšanas parametri, kas būtu saistīti ar atalgojuma saņemšanu. Līdz ar to būtu lielāks spiediens uz kvalitāti skolotāju darbā. Šobrīd iznāk, ka tas galvenokārt ir par algām nevis kvalitāti, par kuru jāsamaksā. Tas ir ļoti liels mīnuss, ka galvenās diskusijas ir par to, kur, kā un cik daudz samaksās,” skaidroja bijušais ministrs.
Ķīlis uzsvēra, ka svarīgākais ir tas, ka pedagogu atalgojuma modelis ir novests līdz stāvoklim, kurā valdība var ar zināmu politisku drošību par to lemt, zinot, ka nebūs lieli protesti no iesaistītajām pusēm. Pamatā tas saistāms ar “diskusijām un ņemšanos”, kas bijusi vairāku gadu garumā.
Bijušais ministrs pauda, ka liela nozīme pedagogu atalgojuma modeļa novešana līdz galam ir Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS). Aizvadītā gada decembrī Saeima uzdeva Ministru kabinetam ar izglītību saistītus uzdevumus, ko iniciēja Kučunskis Ilgtspējīgās attīstības komisijas sastāvā. Tagad Kučinskim jāpilda pašam sevis formulētie uzdevumi, kas nozīmē, ka viņam ir daudz lielāka izpratne, kā arī formāls un juridisks pamats.
Ķīlis uzsvēra, ka “pluss ir tas, ka ir notikušas sarunas par pirmskolas pedagogu atalgojumu, jo tas vienprātīgi iekļaus to valsts finansētā daļā nevis pašvaldības, jo pašvaldību rocība atšķirtos un rezultātā pedagogi saņemtu dažādu atalgojumu. Tas ir būtisks posms bērna attīstībā līdz ar to būtu labi, ja tas tiktu finansēts centralizēti pēc vienotiem kritērijiem”.
Tāpat kā pozitīvu faktoru viņš vērtēja to, ka nauda aizies līdz skolai un pašvaldības to vairs nedalīs. “Pašvaldībām nebūs iespēja pārdalīt naudu un tā uzturēt neefektīvāku skolu tīklu, tāpēc vien, ka tā vēlas, noņemot naudu no lielākas skolas un iedodot mazākai,” pauda Ķīlis. Tas veicinās skolu tīkla sakārtošanu, un dēļ iedzīvotāju infrastruktūras smaguma tas tiks vairāk koncentrēts, nevis izkliedēts. Viņš arī piebilda, ka “tāpat skolu tīkla sakārtošanas process būs haotisks, bet tagad varbūt tam būs drusku plānveidīgāks raksturs”.
Turklāt bijušais ministrs norādīja, ka būtu īpatnēji mazā valstī uzturēt milzīgas disproporcijas pedagogu atalgojumā, tāpēc Pierīgas pašvaldību finansējuma samazināšanās ir korekcija, kas agrāk vai vēlāk notiktu, ja valsts maksā skolotāju algas. “Bagātās pašvaldības atradīs veidu kā to kompensēt. Tās pašvaldības ir turīgākas un tas nāk no ekonomiskās darbības Rīgā nevis Pierīgā,” pauda Ķīlis.
Jau ziņots, ka koalīcijas partneri pirmdien panāca vienošanos par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu un valdība otrdien to plāno atbalstīt.
Premjers uzsvēra, ka, iespējams, vēl kādas nianses būšot jāprecizē, taču pedagogi “diezgan droši” varot rēķināties ar to, ka līdz ar 2016.gada 1.septembri atalgojumu viņiem aprēķinās jau pēc jaunā modeļa.
Kučinskis, kopā ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) uzsvēra – šobrīd nav skaidri norādīts, kur tiks ņemts trūkstošais finansējums, taču visi koalīcijas partneri piekrītot, ka jaunais modelis ir prioritāte un līdz tā stāšanās spēkā brīdim nauda tikšot atrasta.
