Ķīlis: bezjēdzīgu diskusiju dēļ reformas varētu būt vājas 0
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis nepiekrīt premjera kritikai par praktiskas darbības trūkumu augstākās izglītības jomā un norāda, ka bezjēdzīgu diskusiju dēļ pastāv risks, ka reformu rezultāts būs vājš un nebūtisks, aģentūrai BNS ministra viedokli pauda viņa padomnieks Reinis Tukišs.
“Tieši premjers pirms ikvienas rīcības un lēmuma pieņemšanas ir uzstājis uz diskusiju, kurā vienošanās pēc būtības nav iespējama, jo pastāv milzīga sektora pretestība un lobijs. Bezjēdzīgu diskusiju ceļā tiek acīmredzami vājinātas darāmās lietas, un pastāv risks, ka reformu rezultāts būs vājš un nebūtisks,” uzskata Ķīlis.
Pēc Ķīļa domām, Dombrovskis un partija “Vienotība” bijuši tie, kas, nespējot izturēt sektora spiedienu, kavēja un vilcināja gan akreditācijas noteikumu pieņemšanu, gan arī neļāva virzīt Saeimā konkrēti izstrādātus likumu grozījumus, kas pieļautu plašāku Eiropas Savienības valodu lietojumu Latvijas valsts augstskolu studiju programmās, kā arī augstskolu pārvaldības maiņu.
Vienlaikus gan ministrs atzina – ja Ministru prezidents izsaka pārmetumus par procesu kavēšanu augstākajā izglītībā, tad, no vienas puses, tā jāuzlūko kā laba zīme un mandāts beidzot bez kavēšanās turpināt iesāktās reformas.
Ministrs pieļāva, ka premjeru, visticamāk, ir maldinājusi Augstākās izglītības padome (AIP) vai arī viņš ir pakļāvies tās spiedienam. “Šķiet savādi, ka premjers uzklausa nevis nozares ministra viedokli, bet AIP, par kuru ir aizdomas miljona vērta projekta nekvalitatīvā vadībā un izvērtējuma datu falsificēšanā,” komentēja Ķīlis.
Arī pārmetumi par kavēšanos ar augstskolu akreditēšanas komisijas izveidi ir nepamatoti, jo no partijas “Vienotība” pārziņā esošās Veselības ministrijas informācija par deleģēto pārstāvi joprojām neesot saņemta. Līdz ar to izglītības un zinātnes ministrs nevarot apstiprināt Studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu.
Savukārt Kultūras ministrijas sākotnēji deleģētais pārstāvis neatbilda valdības noteikumos izvirzītajām komisijas sastāva prasībām, tādēļ IZM Kultūras ministrijai deleģējumu lūdza atkārtoti.
Jau vēstīts, ka premjers otrdien tikās ar augstskolu pārstāvjiem, arī ar Augstākās izglītības padomes vadību. Ministram doti vairāki uzdevumi, kuri jāizpilda tuvākajā laikā.
“Pašreiz ir sagatavoti vairāki konkrēti uzdevumi, kas ministram būtu jāveic. Tālākais būs atkarīgs no tā, cik sekmīgi notiks šo uzdevumu sagatavošana un īstenošana. Pašreiz ir daudz skaļu pieteikumu, pamatā mediju telpā, bet ļoti maz praktiskās darbības,” atzinis Dombrovskis, atbildot uz jautājumu, vai tiks izvērtēta Ķīļa piemērotība amatam, jo vairākas augstskolas pieprasījušas viņa atkāpšanos.
