Ķīļa mērķis: lai vismaz viena augstskola iekļūtu Eiropas simt labāko vidū 0
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija grasās kļūt par vietu, kur izglītības nozarē iesaistītie var risināt domstarpības ar izglītības un zinātnes ministru Roberti Ķīli (Reformu partija). Patlaban visasākās nesaskaņas ministram ir ar augstākās izglītības jomas pārstāvjiem – rektoru padome pat izteikusi viņam neuzticību.
R. Ķīlim nesaskan viedokļi ne ar lielāko daļu rektoru, ne ar oficiālajiem studentu pārstāvjiem par to, kā būtu jāakreditē studiju virzieni. Valdošās koalīcijas padome uzdevusi R. Ķīlim saskaņot ar augstākās izglītības nozari noteikumus par virzienu akreditāciju, taču līdzšinējā abu pušu sarunu gaita neliecina, ka saskaņošana iespējama.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”) vakar paziņoja, ka pirmdien būs īpaša sēde, kurā tomēr mēģinās panākt pušu vienošanos. Parasti topošie Ministru kabineta noteikumi netiek skatīti Saeimā. “Parlamentārā valstī domstarpības ir risināmas parlamenta komisijā,” paziņoja I. Druviete. Kaut ierasts, ka komisijas sēdes ir atklātas, šoreiz būšot darba sēde, kurā svešas ausis nav vajadzīgas, tāpēc žurnālisti paliks aiz durvīm.
Arī mācību grāmatu izdevēji uztraukušies par R. Ķīļa aktivitātēm. Kā zināms, ministrs panācis, ka Konkurences padomei jālemj, vai izdevniecībai “Zvaigzne ABC” nav monopolstāvoklis tirgū. I. Druviete solīja, ka būs īpaša sēde arī par mācību grāmatām un līdzekļiem.
Vakardienas sēdē, kurā bija iecerēts runāt par aktualitātēm jaunajā mācību gadā, komisijas sēdē bija ieradies tik daudz klausītāju, ka daļa stāvēja kājās, vēl daži sēdēja uz komisijas priekšsēdētājas darba galda. I. Druviete atzina, ka “pārsniegts sēdes dalībnieku rekords”. Lielākoties klāt bija tieši augstākās izglītības pārstāvji. Viņi uzzināja, ka R. Ķīļa mērķis ir panākt, lai vismaz viena Latvijas augstskola iekļūtu Eiropas simt labāko augstskolu vidū, bet vismaz trīs augstskolas – 500 pasaules labāko augstskolu vidū.
Lai to panāktu, augstskolām jākonsolidē resursi, studiju kvalitātes vērtēšanā vairāk jāiesaista darba devēji, augstskolās jāievieš padomes, kurās ir sabiedrības pārstāvji. Nedaudz vairāk kā pirms gada I. Druviete jau ierosināja mainīt augstskolu pārvaldības sistēmu, taču priekšlikums netika tālāk virzīts. Kā apgalvo R. Ķīlis: tieši spēcīgā augstskolu lobija dēļ.
Jāievieš cieša kvalitātes sasaiste ar valsts finansējumu un no ministra teiktā izriet: tādā gadījumā būtiski samazinātos no valsts finansēto studiju programmu vai virzienu skaits. Pēc ministra domām, jāsamazina arī augstskolu skaits, izveidojot universitāšu sistēmu, gudrās specializācijas apvienības un koledžas. Universitāšu sistēmu jau pirms vairākiem gadiem ierosināja ieviest Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un tā nozīmē, ka valstī varētu pastāvēt viena universitāte, bet citas valstī esošās universitātes un augstskolas tai pievienotu. Gudrās specializācijas apvienības nozīmētu augstskolas, kas atradušas sev kādus sadarbības partnerus tuvējās ārvalstīs un īsteno kādus jaunus, inovatīvus projektus. “Kāda mērvienība būs gudrībai?” jautāja Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, bet R. Ķīlis atteica, ka izglītības speciālistam jau nu vajadzētu zināt, kas ir “gudrā specializācija”.
K. Siliņš arī izteicās, ka piespiedu konsolidācija būs kā savulaik piespiedu dzīšana kolhozos. R. Ķīlis attrauca: augstskolu konsolidācija notiek vai ir notikusi daudzās Eiropas augstskolās.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis vaicāja, vai augstskolām būs kāds papildfinansējums studiju kvalitātes uzlabošanai, jo, piemēram, Kazahstānā, kad Nazarbajeva universitātei uzdots iekļūt labāko augstskolu topā, tai piešķirts arī neierobežots finansējums.
Ministrs atbildēja, ka līdzekļi, ko ieguldīt attīstībā, radīsies, kad augstskolas konsolidēs resursus.
Iecerēts, ka finansējumu no Eiropas struktūrfondiem turpmāk varēs saņemt tikai tās augstskolas, kas konsolidēsies vai vismaz īstenos kādas kopīgas studiju programmas ar citām augstskolām.
