Kijivas apšaude ir vien mēģinājums uzturēt ilūziju, ka te gaidāms liels uzbrukums 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pozīcijas attiecībā uz Krievijas sākto karu valstī ir nemainīgas un principiālas, prasot noteikt Ukrainas teritoriju 1991. gadā starptautiski atzītajās robežās, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
“Spēcīgas informācijas specoperācijas jaunākais temats ir tas, ka Ukraina it kā atsakās vai Ukraina zaudē sarunās. Vēlos jums atgādināt, ka Ukrainas prezidenta principiālā pozīcija ir tāda, ka Ukraina ir jāatzīst starptautiskajās robežās, kādas tās bija 1991. gadā,” viņš teica, piebilstot, ka sarunu rezultātam jārada situācija, kas būtu labāka nekā pirms kara.
Arestovičs apliecināja, ka Ukrainas iedzīvotājiem nav iemesla uztraukties. “Mēs gādājam gan par valsti, gan par tautu, jo esam ar jums. Nekad, nekad mēs nenodosim mūsu nacionālās intereses,” uzsvēra Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis.
Kā ziņots, laikraksts “The Financial Times” trešdien vēstīja, ka Ukraina un Krievija divpusējās sarunās apspriež vienošanos, kas sastāv no 15 pantiem, ietverot Kijivas paziņojumu par atteikšanos no iestāšanās NATO apmaiņā pret sabiedroto drošības garantijām un Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas, kas ienāca tās teritorijā pēc 24. februāra. Taču Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks pavēstījis, ka “The Financial Times” publicētais “miera līguma” projekts neliecina neko vairāk kā prasības no Krievijas puses.
“Vienīgais, ko mēs apstiprinām šajā posmā, ir pamiers, Krievijas karaspēka izvešana un drošības garantijas no vairākām valstīm,” viņš piebildis.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs sniedzis interviju ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam, kurā pastāsta, kāda varētu būt tālākā kara gaita. Pēc viņa teiktā, esot divi scenāriji: 1) karš beidzas pārrunu rezultātā jau tuvāko nedēļu laikā, un Krievija izved karaspēku vismaz līdz tām pozīcijām, kas bija pirms 24. februāra, bet, iespējams, arī tālāk; 2) Krievija turpina karu, iesaistot vēl apmēram 10–15 tūkstošus karavīru, lai gan tas nebūs vienkārši, jo, neizsludinot vispārēju mobilizāciju, izvēle nav liela – būs jāieved algotņi no Sīrijas, jāiesaista nesagatavoti rezervisti, kas nozīmē, ka kaujasspējas šim papildinājumam nebūs lielas. Otrajā scenārijā karš, Arestoviča ieskatā, varētu turpināties līdz aprīļa beigām.
Pēc prezidenta biroja vadītāja padomnieka teiktā, Ukrainai esot diezgan stingras pozīcijas sarunās, kas pašlaik netiek atklātas, taču sabiedrība varēšot būt gandarīta. Tomēr arī Putins var censties “pārdot” savai propagandai šo iznākumu kā savu uzvaru.
Pirmkārt, Ukrainas armijai tomēr kara rezultātā nodarīti lieli zaudējumu, tāpēc Putins varēšot teikt, ka solītā “demilitarizācija” ir īstenota. Otrkārt, skaidrs, ka tuvākajā laikā Ukraina netiks uzņemta NATO, un arī to Putins varētu pasniegt kā savu nopelnu. “Ne jau mēs atteicāmies no NATO, bet NATO atsakās no mums,” uzsver Arestovičs.
Militāri Krievijai pašlaik galvenais virziens esot Ukrainas dienvidi. Savukārt Kijivas apšaude ir vien mēģinājums uzturēt ilūziju, ka te gaidāms liels uzbrukums. “Kā militārs cilvēks varu teikt, ka viņiem nav ar ko uzbrukt. Tā vispār būtu tīrākā pašnāvība, viņi uz to neies,” pārliecināts Arestovičs.
Lielā mērā uzbrukumu Kijivai izdevies apturēt, pateicoties cīņām pie Sumu pilsētas, kas esot “liels varoņdarbs, ko atcerēsies paaudzēs”. Kā intervijas noslēgumā saka Oleksijs Arestovičs: “Mēs jau esam uzvarējuši, tagad ir tikai jautājums, kā noformēt mūsu uzvaru un Krievijas zaudējumu.”
