Bažījoties par uzbrukumiem, Zelenskis aicina iedzīvotājus būs modriem un atceļ publiskus pasākumus 33
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bažījoties par Krievijas spēku uzbrukumiem, kas var būt īpaši vērsti pret Ukrainas Neatkarības svinību dalībniekiem 24. augustā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis visus valsts iedzīvotājus būt modriem un atcēlis publiskus pasākumus.
Vakar Starptautiskās Krimas platformas pirmajā gadskārtā Ukrainas prezidents rīkoja virtuālo samitu, kurā neklātienē piedalījās pasaules valstu un valdību vadītāji, starptautisko organizāciju pārstāvji, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu kolektīvo reakciju pret Kremļa veikto Krimas okupāciju un kara izvēršanu pret Ukrainu.
Krimas platforma, kurā tiešsaistē piedalījās un klātesošos uzrunāja arī Latvijas prezidents Egils Levits, ir Ukrainas ierosināts starptautisks konsultāciju un koordinācijas formāts ar mērķi palielināt starptautiskās atbildes iedarbīgumu uz Krimas okupāciju un pieaugošajiem drošības apdraudējumiem. Krimas platforma paredzēta, lai vairotu starptautisko spiedienu uz Kremli, novērstu tālākus cilvēktiesību pārkāpumus un aizsargātu okupācijas režīma upurus, kā arī panāktu galveno mērķi – Krimas deokupāciju un tās atgriešanos Ukrainas sastāvā.
Videouzrunu Krimas platformā teica Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons, viens no enerģiskākajiem Ukrainas aizstāvjiem cīņā pret Krievijas agresiju. Kijivā bija ieradies britu parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Toms Tugendhats un vairāki desmiti amatpersonu no citām Eiropas valstīm, lai sveiktu ukraiņu tautu Neatkarības dienā. Pagājušajā nedēļā Kijivas ielās bija izvietota Krievijas bruņutehnika, ko neitralizējuši Ukrainas bruņotie spēki.
Publiskas svinības un gājieni tika atcelti, jo ir bažas, ka Krievija tuvākajās dienās pastiprinās centienus dot triecienus Ukrainas civilajai infrastruktūrai un valdības objektiem, par ko brīdinājis ASV Valsts departaments. ASV izlūkdienesti atslepenojuši informāciju, kas liecina, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā par mērķi arvien biežāk izvēlēsies civilo infrastruktūru, sacīja ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Krievijas uzsāktā kara dēļ Ukrainā savas mājas nācies pamest teju trešdaļai iedzīvotāju, liecina ANO bēgļu lietu aģentūras UNHCR dati.
Tā ir lielākā migrācijas krīze kopš Otrā pasaules kara beigām, norāda aģentūra. Pēc Ukrainas Finanšu ministrijas datiem, 1. februārī valsts iedzīvotāju skaits, neskaitot okupētās teritorijas, bija 41,13 miljoni.
Saskaņā ar UNHCR datiem no februāra beigām (Krievijas iebrukums sākās 24. februārī) līdz augusta vidum reģistrēti aptuveni 10 miljoni robežas šķērsošanas gadījumu virzienā no Ukrainas uz Eiropu. Tajā pašā laika posmā UNHCR fiksēja vairāk nekā četrus miljonus robežas šķērsošanas gadījumu pretējā virzienā, bēgļiem atgriežoties mājās.
Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā, ko pēdējās dienās vairākkārt apšaudījuši Krievijas spēki, no otrdienas līdz ceturtdienai izziņota komandantstunda. Aktīva karadarbība turpinās Hersonas pilsētas apkaimē, kur Krievija cenšas izveidot pastāvīgu pontontiltu pār Dņepru, lai aizvietotu pārceltuvi, ko sadragāja Ukrainas artilērija.
