Kijevā līst asinis 0
Ukrainas galvaspilsētu Kijevu satricinājušas pēdējā laika vardarbīgākās sadursmes, kurās cietuši aptuveni divsimt cilvēku, no kuriem, kā ziņo valsts Iekšlietu ministrija, 120 ir miliči.
Demonstranti ukraiņu miličus apmētājuši akmeņiem, petardēm un degmaisījumiem. Tiesībsargi savukārt izmantojuši asaru gāzi un gumijas lodes un arestējuši aptuveni simt demonstrantus, taču tas nav spējis slāpēt protestu garu. Kā ziņo Ukrainas mediji, Kijevā ierodas aizvien vairāk cilvēku arī no citām Ukrainas pilsētām. Valsts prezidents Viktors Janukovičs aicinājis opozīciju uz sarunām un brīdinājis, ka tālāka vardarbība var ieraut valsti “masveidīgu dumpju kurtuvē”. Opozīcijas pārstāvji paziņojuši – Janukoviča aicinājums uz sarunām ir novēlots, jo viņš ne tikai nav spējis apmierināt nevienu no demonstrantu prasībām, bet pieņēmis arī bargos likumus, kas aizliedz protestu un demonstrāciju rīkošanu.
Janukovičs aicina uz dialogu
Vakar protesti nedaudz pierimās, taču Ukrainas parlamenta ēka, kuru pēdējās dienās protestētāju pūlis centās ieņemt, joprojām atradās ciešā drošības dienestu darbinieku ielenkumā. Turpat netālu redzami demonstrantu izdedzināti autobusi un automašīnas, informē ārvalstu ziņu aģentūras. Šķietamais pieklusums nav mazinājis spriedzi Kijevas ielās. Angliski iznākošā laikraksta “Kyiv Post” galvenais redaktors Kristofers Millers, atsaucoties uz Kijevas slimnīcu sniegto informāciju, ziņo, ka sadursmju laikā ar miličiem trim protestētājiem ir izsistas acis, savukārt viens cilvēks pat zaudējis labo roku.
Eļļu vardarbības uzliesmojuma ugunij pielējis Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Pšonka, kurš brīdinājis protestētājus nekavējoties pārtraukt “masveidīgo dumpošanos”, protestus nodēvējot par “noziegumu pret valsti”. Savukārt Janukoviča pirmajā uzrunā kopš nemieru izcelšanās varēja manīt samierniecisku noti. “Esmu pārliecināts, ka šie notikumi ir drauds ne tikai Kijevai, bet visai Ukrainai. Es aicinu mūsu dzimtajā zemē nekavējoties sākt dialogu, meklēt kompromisu un panākt mieru,” paziņoja Janukovičs.
Spītējot ģenerālprokurora brīdinājumiem un prezidenta uzrunai, opozīcijas līderi aicinājuši arī citviet valstī dzīvojošos ukraiņus ierasties Kijevā, lai piedalītos demonstrācijās. Viens no Janukoviča skaļākajiem kritiķiem bijušais valsts iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko gan mudinājis iedzīvotājus neiesaistīties vardarbīgajās sadursmēs. “Es neatbalstu šādas metodes, bet es saprotu, ka šādu rīcību izprovocējis tas, ka Janukovičs atklāti ignorējis prasības, ko miljoniem ukraiņu pēdējās 60 dienās pauda miermīlīgās protesta akcijās,” paziņojis Lucenko. Viņš arī sacījis, ka ar Ukrainas prezidenta aicinājumiem ar opozīciju sēsties pie sarunu galda nebūs līdzēts, jo “Janukovičs nesaprot, ka viņa laiks ir pagājis”. Opozicionāri norāda, ka negrib runāt ar Janukoviča cilvēkiem, kuri ieviesuši bargos aizliegumus rīkot protesta akcijas un kuri sankcionējuši spēka lietošanu pret sākotnēji miermīlīgajām protesta akcijām.
Protestētāji arī paziņojuši, ka Kijevas centrā uzdarbojas provokatoru bari jeb tā dēvētās “tituškas”, kuri tiesībsargiem uzbrūk ar āmuriem, nūjām un citiem priekšmetiem. Demonstrantu aizturētie provokatori atklājuši, ka viņiem par provokāciju rīkošanu apsolītas 200 grivnas (18 eiro). Opozīcijas partijas “UDAR” līderis Vitālijs Kļičko sarunā ar ārvalstu medijiem skaidroja, ka šie provokatori Kijevā mēģina radīt haosu, kas būtu pamatojums valstī izsludināt ārkārtas stāvokli. “Kad Kijevā ālējas provokatori, bet milicijas nav vispār, cilvēkiem pašiem jārūpējas par kārtību ielās,” paziņoja Kļičko.
Draud ar Ukrainas sadalīšanu
Gan ASV, gan Eiropas Savienība paudušas asu nosodījumu vardarbības uzliesmojumam Ukrainā. Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts kļuvis par pirmo kādas ES dalībvalsts līderi, kurš atklājis, ka pret Ukrainas amatpersonām jau tuvākajā laikā varētu tikt noteiktas sankcijas, informē interneta vietne “EUObserver.com”. “ES jāsāk izvērtēt, kādus instrumentus likt lietā pret korumpētiem darboņiem, kuri manevrē Ukrainas politikas tumšākajos stūros,” bloka ārlietu ministru saietā Briselē paziņoja Zviedrijas valdības vadītājs. Sanāksmes laikā ES ārlietu ministri arī mudināja Ukrainu “atsaukt” likumus, kas aizliedz protestus un kriminalizē opozīcijas kustību. Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers izteicies, ka “mums jāatbrīvojas no ilūzijas, ka īstermiņā mēs varam kaut ko mainīt”. “Iespējams, pēc prezidenta vēlēšanām 2015. gadā varēsim runāt par pārmaiņām,” paziņoja Šteinmeiers.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka notikumi Ukrainā draud kļūt nekontrolējami un tajā vainojamas rietumvalstis, kuras jaucoties Ukrainas iekšējās lietās. “Mūsu rīcībā ir informācija, kas apliecina, ka nemieri tiek stimulēti no ārvalstīm,” sacīja Lavrovs.
