Kičīgas svētbildes smirdīgā pilsētvidē. Jura Lorenca vēstules no Indijas 1
Man līdzi Indijā ir Herberta Dorbes atmiņu grāmata “Bērnība, es sveicinu tevi”. Cita starpā tajā aprakstīts, kā 19. gadsimta beigās lauku mājās Kurzemē ierodas klejojošs kolportieris – krāsainu bilžu pārdevējs: “Kādas tik bildes atklājās skatītāju acu priekšā! Dabas skati ar mežmalām, strautiņiem, ezermalām; pārīši zaļumos, gaisīgi sargeņģeļi ar platiem spārniem pie bērna uz šauras laipas pār dziļu aizu…”
Par šīm rindām atcerējos, vērojot līdzīgu bilžu pārdevējus šodienas Indijā. Viņus var sastapt visai bieži, it īpaši jau tirgos. Bet dažkārt šī neparastā prece ir piestiprināta pie žogiem vai vienkārši izklāta uz ielas. Parasti atkārtojas divi motīvi- smaidoši puskaili bērneļi un dabas skati, kuros neiztrūkstoši redzamas kalnu virsotnes, strauti, dzidras debesis, ziedi un zaļa zāle. Iecienīti arī reliģiski motīvi – hindu dievības, Kristus vai Dievmāte, kaligrāfiski Korāna teksti blakus skaistai dabas ainavai (islāms aizliedz attēlot dzīvas būtnes).
Man bijusi iespēja viesoties pavisam vienkāršu cilvēku mājās tā saucamajā “trešajā pasaulē” – Indijā, Etiopijā, Jemenā, Marokā, Ēģiptē, Ganā. Šķiet, gandrīz visur viesistabā pie sienas dažādās variācijās esmu redzējis bildi, kas gan nav fotogrāfija, bet mazliet neveikls “fotošopa” darinājums – mūsu Rundālei līdzīga pils, dārzs, ziedi, strūklaka, bet fonā – obligātās sniegoto kalnu virsotnes.
Patiesībā attēlotās lietas – dzidrais, svaigais gaiss, čalojošais, skaidrais strauts, ziedošais dārzs – ir ikona, savdabīgi simboli, kas modernās Indijas lielpilsētās ir nesasniedzams luksuss. To saprot katrs, kurš kaut reizi būs ieelpojis Deli (bet arī Kairas vai Adisabebas) smogu un ielūkojies cauri pilsētai plūstošās Jamunas upes smirdošajā straumē. Paši indieši mīl teikt – “piesārņojums ir maksa par ekonomisko attīstību”.
Šo “attīstību” spiesti baudīt pat tie, kuri spēj iegādāties 300 000 eiro vērtus dzīvokļus jaunajos Deli debesskrāpjos. Arī šie cilvēki elpo to pašu gaisu ko graustu un papes būdiņu iemītnieki.
Mēs Latvijā patiesībā bieži pat neapzināmies, kādā luksusā vēl dzīvojam.
