Guna Roze: Aicinājumi “Visu pa tīro!” ir pašmērķīgi mēģinājumi izraisīt sabiedrībā kārtējo karu 0
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Karš liek domāt. Un aizdomāties. Arī par to, kas kļūst par nobrieduša konflikta (kā Pirmā pasaules kara gadījumā) vai slepus perinātas sazvērestības (kā Otrajā) pēdējo pilienu, lai valsts vadītājs lemtu pacelt ieročus. Un kas vai kurš provocē konflikta nobriešanu? Sabiedrība? Vara? Atsevišķi nenormālie? Varbūt šo saskaitāmo dažādas summas? Ja karš sākas sabiedrībā, tad kas uzkurina sabiedrību? Vara vai atsevišķi indivīdi?
Nenoliedzams fakts, ka katrs karš uzrāda gan sabiedrības krietnās, gan kroplās puses. To pierāda vēsture, kopš 24. februāra to redzam ikdienā, un to uzskatāmi atspoguļo mākslas darbi – literatūra, kino, vizuālā māksla. Lai cik saprātīga būtu sabiedrība, tajā vienmēr bijuši atsevišķi nenormālie, un karš ir lielisks placdarms viņu izpausmēm. Kā eļļa ugunī. Kā tramplīns, kur palēkties. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai skaidri redzam, kā mostas ne vien līdzcietība un vēl nepieredzēta pašaizliedzība, bet arī kiborgu skeleti skapjos. Aktivizējas kiborgi bez cilvēkam raksturīgā emocionālā intelekta, bez kritiskās domāšanas un vispār bez spējas aizdomāties. Savas šaurprātības kareivji, kuru funkcija ir postīt un iznīcināt bez visiem “izņemot”. Turklāt šie kiborgi kā likums ir varaskāri – viņi jau ir bijuši un atkal būs Saeimas vēlēšanu sarakstos.
Kiborgi atrodami visās paaudzēs – tie savu uznācienu gaida gan Otro pasaules karu un okupācijas režīmu pārdzīvojušu cilvēku skapjos, gan paaudzē, kas augusi brīvā Latvijā. Vecākās paaudzes cietpauru ražošanā var vainot padomju ideoloģijas smadzeņu skalošanas politiku (tev būs domāt tā, kā māca lielais Ļeņins; tev būs ticēt katram vārdam, ko pauž komunistiskā partija), bet kas vainīgs nākamās – nu jau vidējās – paaudzes varapieru veidošanā? Kas kultivējis mūsdienu kiborgu ieklausīšanās mazspēju un paštaisnumu? Piedzīvojām, ka agresija pret atšķirīgu viedokli bez visiem “izņemot” jo koši uzplauka pandēmijas laikā, jo tā bija atļauta un pat vēlama. Notiekošais karš ir šīs agresijas papildlaiks.
Kiborgi prot izmantot aktualitātes, lai uzlīstu uz skatuves. Viņi ir skaļi. Prot izmantot saukļus un nesaudzīgas apsūdzības. Šobrīd kiborgu sauklis “Iznīcināt bez variantiem!” tiek lietots, runājot par “atbrīvotājiem” veltīto pieminekļu demontāžu. Iznīcinātāji, kas apzinīgā vecumā nevienu dienu nav dzīvojuši padomju režīmā, atsakās saprast, ka starp daudzajiem pieminekļiem “atbrīvotājiem” ir arī vērtīgi mākslas darbi, kuru autori pratuši piemānīt cenzūru, lai savam darbam piešķirtu pavisam citu, nereti – pretēju, vēstījumu. Kiborgi nedzird iebildumus, ka šie tēlnieki savulaik nevis kalpojuši varai, bet pretošanās kustībai un diplomātiski paveikuši neiespējamo. Pie šādiem pieminekļiem nekad nav notikuši “sarkani” pasākumi, vietējie iedzīvotāji nekad tos nav uztvēruši kā okupāciju slavinošus. Taču tas kiborgiem netraucē piespraust Georga lentīti šādu mākslas darbu aizstāvjiem. Tāds ir, piemēram, tēlnieces Artas Dumpes 1975. gadā veidotais piemineklis Tukumā. Oficiālajā versijā tas veltīts padomju armijas karavīriem, taču tēlniece šo darbu veidojusi kā latviešu spēka simbolu – kā vientuļu ozolu lauka vidū ar atbilstošu nosaukumu “Ozols – spēka zari”. Tā centrā atrodas māte, kas cenšas saturēt divus dēlus, kuri karojuši pretējās frontes pusēs. Tik ļoti mūsdienīgs, tik saprotams konteksts, ka pieskaitāms klasikai.
Jā, okupācijas simbolus vajag aizvākt. Jo vide veido sabiedrību un kalpo elkiem. Mēs taču arī mājās neturam goda vietā savu pāridarītāju fotogrāfijas. Tomēr nevar bāzt visu vienā maisā, jo tad tas pielīdzināms aicinājumam dedzināt visas grāmatas, kas rakstītas vai izdotas padomju laikā. Aicinājumi “Visu pa tīro!” ir pašmērķīgi mēģinājumi izraisīt sabiedrībā kārtējo karu vai noturēt esošo karastāvokli. Kiborgi izmanto mierlaika sabiedrības alkas pēc asinīm – gatavību vicināt dūres par (ne)vakcināciju, par ģimenes jēdzienu, par nepareizu tautību, par vēstures izpratni. Šie ar agresiju aplipinātie bļāvēji nonāk lielvarā un turpina provocēt kautiņus. Varbūt tā sākas karš?
