Atgriezos mājās bez zālēm… Ķibeles ar e-receptēm 0
“Aizgāju uz aptieku, lai izņemtu valsts kompensējamās zāles, bet atgriezos tukšām rokām, jo ģimenes ārsts nebija receptē kaut ko pareizi ierakstījis. Teica, lai ejot pēc jaunas receptes. Agrāk jau ārsta kabinetā varēju apskatīties, vai papīra receptē norādīts kompensācijas apjoms, deva, vai ir ārsta paraksts un zīmogs. Ja nebija, pateicu ārstam, un viņš to uzreiz izlaboja,” savā pieredzē ar jauno zāļu iegādes kārtību dalījās kāds pensionēts rīdzinieks.
Kopš receptes kļuvušas pacientu acīm neredzamas, atliek paļauties vienīgi uz ārstu precizitāti un e-veselības portāla veidotāju profesionalitāti.
Farmaceitu novērojumi
Dažreiz vecāki ierodas aptiekā pēc bērnam izrakstītajām zālēm, uzrāda pasi, nosauc bērna vārdu, uzvārdu un savu personas kodu, bet elektroniskajā sistēmā bērnu receptes nav atrodamas. Bieži vien aptiekā nevar saņemt valsts kompensējamos medikamentus, jo elektroniskajā receptē nav norādīts kompensācijas apjoms vai citi kompensācijas rādītāji, jo ģimenes ārsts nav pareizi aizpildījis recepti, piemēram, kļūdaini norādījis pacienta diagnozi. Atliek tikai diagnozes kodā aizmirst ielikt punktu aiz cipara, lai pacients nesaņemtu savas zāles.
Tās ir tikai dažas no problēmām, kas rodas, izsniedzot medikamentus, kurus ģimenes ārsti izrakstījuši elektroniskā formātā un par kuriem farmaceiti janvāra sākumā runāja Latvijas Farmaceitu biedrības konferencē.
“Grūtības medikamentu saņemšanā rodas ne tikai sistēmas darbības traucējumu dēļ, bet arī tad, ja ārsts elektroniskās receptes aizpildījis nekorekti. Iepriekšējos gados esam novērojuši, ka no simts receptēm aptuveni divdesmit tiek aizpildītas nepilnīgi, tomēr līdz ar e-veselības ieviešanu to skaits ir pieaudzis,” norāda arī “Privātaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Heidelberga. Elektroniskajās receptēs iespējamas kļūdas, neaizpildīti laukumi, kurus farmaceits pats aizpildīt vai izlabot nevar.
Aizķeršanās ar zāļu saņemšanu var būt arī tad, ja datu nesakritības dēļ medikamenti nav redzami Kompensējamo zāļu sarakstā, piemēram, zālēm mainījies iepakojuma lielums, bet ražotājs par to nav informējis saraksta veidotājus. Lai gan e-veselības portālā var ievadīt jaunā parauga personas kodus, var būt arī tā, ka tā neņem pretī recepti, kur tas norādīts, jo, iespējams, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav aktualizējusi pilsoņu datu bāzi.
Grūtības sagādā arī daudzo zāļu nosaukumu un devu atcerēšanās, kad farmaceitam jāapkalpo apmeklētājs ar vairākām receptēm. Tā kā zāles aptiekā bieži izvietotas dažādos skapjos un pat vairākās telpās, farmaceits nevar visu laiku ieskatīties datora monitorā, kur redzama e-recepte. Dažās aptiekās ir savas datorprogrammas, kuras piedāvā vairāku recepšu apvienošanu vienā zāļu sarakstā, ko iespējams izdrukāt un paņemt līdzi uz citu telpu, ja nepieciešams.
“Šobrīd “Euroaptiekās” vēl aizvien saņemam lielu skaitu recepšu papīra formātā. Farmaceitiem aptiekā tās jāievada sistēmā jeb jāelektronizē un diemžēl tas vēl arvien aizņem pārāk ilgu laiku – papīra recepšu elektronizēšanas ātrums ir apmēram 15 receptes stundā,” atklāj Zane Melberga, aicinot aptieku apmeklētājus būt saprotošiem un pacietīgiem. Svarīgi atcerēties, ka tagad, ejot uz aptieku, obligāti līdzi jāņem personu apliecinoši dokumenti, citādi nevarēs saņemt savas recepšu zāles.
Maksas programmas “izķer” kļūdas
“Lietojot lokālās datorprogrammas, ar kurām daļa ģimenes ārstu strādā jau daudzus gadus, elektronisko recepšu un darbnespējas lapu izrakstīšana sokas labi. Atšķirībā no e-veselības portāla tās pašas automātiski labo tehniskās kļūdas un norāda uz neaizpildītiem lauciņiem veidlapā, tāpēc ārsts kļūdainu recepti nemaz nevar nosūtīt. Protams, viskarstākajā darba laikā – no vieniem līdz trijiem dienā – arī šajā sistēmā mēdz būt pārrāvumi. Joprojām elektroniski nav iespējams izrakstīt valsts kompensētās medicīniskās ierīces, piemēram, teststrēmeles glikozes līmeņa kontrolei diabēta pacientiem, autiņbiksītes cilvēkiem pēc insulta vai gūžas kakliņa lūzuma, jo tas e-veselības sistēmā vispār nav paredzēts,” stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes ārste Līga Kozlovska. Viņa teic, ka drošības dēļ saviem gados vecajiem pacientiem līdzi dod arī lapiņu ar recepšu zāļu sarakstu un lietošanas režīmu.
Rīgas ģimenes ārste Ilze Aizsilniece e-veselības sistēmu vērtē kā vāji izstrādātu un nedrošu, jo darbs tajā mediķiem atņem daudz laika un neatvieglo dzīvi pacientiem. Piemēram, ja receptē ierakstīts zāļu starptautiskais, nepatentētais nosaukums, sistēma to bieži vien “neņem pretī”. Savukārt, lai izņemtu aptiekā zāles, piemēram, gados vecam radiniekam vai kaimiņam, jāzina recepšu numuri, kuri sastāv no daudziem cipariem, tādēļ tos viegli sajaukt, aizmirst.
“Problēmas ir ar valsts kompensējamo zāļu ķīmiskajiem nosaukumiem, kurus elektroniskajā receptē vajadzētu minēt kā pirmos, lai pacienti varētu saņemt lētākās zāles un būtu mazāks līdzmaksājums. Gan lokālā, gan valsts e-veselības sistēma daudz labprātāk pieņem oriģinālo zāļu nosaukumus, kas parasti maksā dārgi. Ja vēlos izrakstīt pacientam izdevīgākās, lētākās zāles, recepte jāraksta ar roku uz papīra, cita varianta reizēm nav,” atklāj ārste. Pacienti arī sūdzas, ka ar jauno e-recepti saņēmuši mazāku tablešu skaitu, nekā ierasts, piemēram, lielā iepakojuma ar 28 tabletēm vietā mazo zāļu iepakojumu.
Lauku ārsti arī ierosinājuši veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai prakses medicīnas māsām un ārsta palīgiem ļautu izrakstīt elektroniskās receptes saskaņā ar ārsta norādījumiem. Tad ģimenes ārsti varēs vairāk pievērsties pacientam, nevis datora monitoram.
