Bez komentāriem, tātad – arī troļļiem 19
Informācijas uzbrukuma apstākļos svarīgi saprast, vai pati auditorija ir gatava atšķirt melus no patiesības, vai tai piemīt pietiekami daudz kritiskās domāšanas? A. Kudors domā, ka izglītotie ļaudis Latvijā nesaprot, cik liela ir tā sabiedrības daļa, kas nespēj kritiski izvērtēt mediju vēstījumus.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētījums rāda, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļus mūsu valstī lieto 32% un tiem uzticas 38% iedzīvotāju.
– Agrāk vai vēlāk, bet cilvēkiem ir jāiemācās mediju pratība, kā domāt un kritiski spriest, – saka U. Lielpēters. Jau šajā mācību gadā 150 pilotskolām datorikas ietvaros iekļauts mediju pratības modulis. Prasmes nepieciešamas gan skolēniem, gan pieaugušajiem – pasākums ar ilgtermiņa ietekmi.
– Feisbukā veicu mazu karu, – par savu pieredzi ar nepatiesas informācijas izvērtēšanu un atmaskošanu sociālajos tīklos stāsta anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga. Kad pamanot kādu aplamu ziņu, cenšas to atspēkot. Nepatīkamākie ir gadījumi, kad melu tīklos iekrituši ļaudis, kurus viņa pazīst un respektē.
Interneta mediju publikāciju autoru kritiskās domāšanas trūkums varot radīt bīstamas sekas, atzīst J. Jēruma-Grīnberga. Kā citādi vērtēt, piemēram, tīmeklī izalsītu apgalvojumu, ka nevajag vakcinēt mazus bērnus, jo vakcīnas var būt kaitīgas?
– Kur prāts izplatīt ko tādu! Vai kāds padomāja, kas notiks ar nevakcinētu bērnu, ja viņš noķers masalas?
Par vienu no lielākajiem kaitējumiem sabiedrībai mācītāja nosauc komentārus pie rakstiem, jo tie gan veicina, gan atļauj cilvēkiem būt ļauniem. J. Jēruma-Grīnberga uzskata, ka Latvijas medijiem vajadzētu sekot pozitīviem paraugiem, un tādi esot arī Anglijā, kad pie noteiktām publikācijām komentāri netiek atļauti. Dubults labums, jo arī tā saucamie troļļi jeb Krievijas varas iestāžu algotie komentētāji tiks izolēti.
Kā saglabāt garīgu līdzsvaru informācijas laikmetā, kad caur medijiem katrā mājā ienāk ne tikai patiesība, bet arī meli, prieks un turpat līdzās – nelaimes?
– Mums katram ir sava pasaule, kurā varam darīt labus darbus, – mācītājas atbilde ir vienkārša un skaidra pat cilvēkam ar kritiskās domāšanas deficītu.
* Valsts drošības komiteja – PSRS valsts drošības aģentūra, kas pastāvēja no 1954. līdz 1991. gadam.
