Latgalē pret propagandu ar miljonu 19
– Nav cita ceļa kā kvalitatīvi un interesanti mediji, – atzīst U. Lielpēters.
Ukrainas karš Latvijas mediju politikas vadītājiem beidzot atvēris acis, ka viens no valsts reģioniem 25 gadus dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Latgales mediju stiprināšanai jau likti lietā 185 tūkstoši eiro. Nākamā gada budžeta projektā ieplānots viens miljons eiro dažāda veida programmām, tai skaitā – elektronisko mediju un preses atbalstam. Šogad darbu sākusi Latvijas Radio Latgales multimediju studija, pēdējos gados pieaudzis raidītāju skaits.
Reģionālo un mazo Latgales mediju apmācība ir viena no BMIC šā gada prioritātēm, stāsta R. Ruduša.
– Propagandai varam likt pretī cilvēcisku vietējo stāstu un zināšanu spēku. Mums saka – nabadziņi, jums nebūs tik liela nauda, lai uztaisītu televīziju, kas varētu sacensties ar “Rossiju”, taču Krievijas medijs nekad nerunās ar Latgales iedzīvotāju par to, kas notiek viņa pagastā, ciemā. Viņu uzdevums ir vēstījumu dehumanizēt, mūsējais – to humanizēt.
Kādā valodā uzrunāt iedzīvotājus, kuri vāji pārvalda vai nemaz neprot latviešu valodu un skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas?
Domas dalās, nosaka R. Ruduša. Viņasprāt, šajā situācijā jārunā valodā, kuru krievvalodīgie saprot, jo primārais uzdevums ir cilvēku sasniegt un radīt piederības sajūtu, tad līdzi nāks arī interese par valsts valodu.
– Piekrītu integrācijas politikai, kas vērsta caur valodu, bet jautājums – kā tikt viņiem klāt?
Igaunija sveštautiešu apgaismošanā izvēlējās citu ceļu un pirms gada izveidoja nacionālo kanālu ETV plus krievu valodā. Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa Vecgada uzrunas reitingi parādīja, ka auditorija ir piecreiz lielāka, kad to ar tulkojumu krievu valodā raidīja arī ETV plus.
