Uz āķa – mediji 19
Cik uzņēmīgi pret Krievijas informatīvās manipulācijas tehnologu izmestajiem āķiem ir Latvijas plašsaziņas līdzekļi? Kā apgalvo A. Kudors, kaimiņi savā vēstījumā kļuvuši meistarīgāki nekā padomju laikā – stāsti nāk emocionālāki un piesātinātāki ar sarkasmu, ironiju, tēliem, anekdotēm u.c. Un mūsējie uzķeras – kā mazie asarīši, var secināt no abu pētnieku novērojumiem.
– Ne vienmēr no Latvijas mediju puses tā ir ļaunprātīga rīcība, bieži vien tāpēc, ka ātrāk, vienkāršāk. Es to sauktu par haltūru un neizpratni par situācijas nopietnību, – plašsaziņas līdzekļu nekritisko attieksmi pret Krievijas piespēlēto informāciju vērtē A. Kudors. Tā notiekot arī citur, piebilst J. Sārts, vaina – resursu un laika trūkums, kas noved pie nepārbaudītas informācijas izmantošanas, nesalīdzināšanas ar faktiem. Piemēru daudz, sākot ar izdomāto stāstu par trīspadsmitgadīgās meitenes izvarošanu Berlīnē un bērna sišanu krustā Ukrainā, beidzot ar “pīli” par norvēģu incesta (dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem) tradīcijām.
Latvijas plašsaziņas līdzekļi atražo arī ziņas, kurām vispār nevajadzētu pievērst uzmanību, spriež Sārts. Kaut vai piemērs par Krievijas Centrālās bankas klajā laistajām jubilejas monētām, lai godinātu padomju karaspēku kā “atbrīvotāju” no vācu okupācijas Otrā pasaules kara beigās. Uz vienas monētas bija attēlots tā saucamais Uzvaras piemineklis Rīgā. Augusta sākumā šī informācija apskrēja, šķiet, visus lielākos Latvijas ziņu portālus un izdevumu mājaslapas – delfi.lv, apollo.lv, tvnet.lv, diena.lv, ir.lv, la.lv, skaties.lv u.c. – , izraisot gana karstas diskusijas.
– Nevajag visam skriet pakaļ un reaģēt, jo tā savā veidā leģitimizējam viņu stāstu, – saka J. Sārts.
Arī Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) izpilddirektore Rita Ruduša uzskata, ka nevajag zaudēt pašcieņu un reaģēt “uz katru mazāko spļāvieniņu”.
A. Kudors iesaka meklēt zelta vidusceļu, jo Latvijai pietrūktu resursu, lai atmaskotu visus Krievijas melus.
– Vajadzīga asimetriska pieeja – mēs neizveidojam tādu pašu frontes līniju, bet viens otrs kanāls vienkārši jāslēdz.
Krievijas informatīvās propagandas atražošanas tradīcijas Latvijas medijos plānots vērtēt pētījumā, stāsta A. Kudors. Jautāts par paša novērojumiem, viņš nosauc “Delfi” interneta versijas latviešu un krievu valodā, kurās atšķiroties Putina attēlojums.
– Esmu par biznesu, bet, ja vienīgais medija mērķis paliek tikai komercija, klikšķu skaits, tad jūs, žurnālisti, sākat kaut kam izdabāt. Tā virzāmies uz Trampa pasauli, kur – jo skaļāk, spilgtāk, skandalozāk, jo labāk, bet – vai patiesi?